Jaunā Mēnesī pavasarī jāsēj un jāstāda tos dārzeņus, kam raža ir virs zemes, tātad tas attiecas uz ķirbjiem un tomātiem, savukārt vecā jeb dilstošā Mēnesī tos, kam raža ir zemē, piemēram, kartupeļus un bietes.
Ja saknes sēj vai stāda trīs dienu vecā Mēnesī, pierādījies, ka tie aug pat ļoti raženi.
Ja iemanīsies bietes un burkānus stādīt jaunā Mēnesī, tie augs raženi, bet izies ziedos, savukārt vecā Mēnesī stādīti, tie neizziedēs.
Stādot kartupeļus vecā Mēnesī, turklāt gubu mākoņu laikā, kartupeļi būs miltaini, gludi un nesaies lakstos. Stādot pilnā Mēnesī, augs daudz bumbuļu, savukārt vecā Mēnesī būs maz nezāļu, bet jaunā Mēnesī būs gan nezāles, gan augs lakstos un kartupeļi būs ūdeņaini.
Kāpostus sējot un stādot augoša Mēness miglainā dienā, tie nesakaltīs, bet, ja piefiksēsi Svaru vai Aunu dienu, izaugs cietas un lielas galviņas.
Ja alksti pēc raženiem ķirbjiem, atceries, ka tie jāstāda pilnā Mēnesī. Tie būs pilni, biezi un lieli. Savukārt pupas jāstāda jaunā Mēnesī un nedēļas sākumā – pākstis būs pilnas raženām pupām.
Sīpolu stādīšanā atminies, ka tiem labpatiks pilnais Mēness un piektdiena – tie būs lieli, savukārt Vēža diena sola jo īpaši lielu ražu.
Arī gurķu sēšanā šis un tas ir jāievēro. Tā piemēram, sējot tos pilnā Mēnesī, tie ziedēs un izaugs daudz gurķu, bet tukšā jaunā Mēnesī ziedēs līdz rudenim un ar ražu nelutinās.