Zaļo tomātu šķirņu ir diezgan daudz, vari izvēlēties dažādus nobriešanas periodus un krūma augstumu.
Zaļo tomātu izmērs arī iepriecina – no ķirštomātiņiem līdz īstiem milzeņiem, nav, šķiet, vienīgi sirds formas tomātu.
Labas atsauksmes saņēmušas šķirnes ‘Greenfield’, ‘Green Zebra’, ‘Green Copy’ un ‘Kivi”. Ir vēl daudz citu šķirņu un hibrīdu, jo cilvēkiem patīk to neparastie augļi.
Zaļo šķirņu tomātus no sarkanajiem un dzeltenajiem brāļiem atšķir lielais hlorofila daudzums. Hlorofils paaugstina cilvēka imunitāti. Zaļie tomāti ir arī veselīgi cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret pigmentiem. Nekādas sarkanās krāsas, visi tomātiņi jauki zaļi!
Attēlā redzams Sibīrijas šķirnes ‘Izumrud’ zaļais tomāts – tas nobriest vidēji ilgi, krūms nav augsts, ar ierobežotu augšanas laiku. Dārzkopji min, ka zaļie tomāti mazāk slimo, īpaši ar fitoftorozi. Pret slimībām noderēs apsmidzināšana ar ķiploku uzlējumu, apkaisīšana ar koka pelniem un savlaicīga augļu novākšana.
Kā tad noteikt, ka zaļie tomāti ir gatavi, ja reiz tie nekļūst sarkani? Vienkārši! Varbūt esat ievērojuši: ja tomātus novāc mazliet negatavus, miziņa ir spīdīga un viegli nolauzt kātiņu? Savukārt matēta miziņa un nenolaužams kātiņš nozīmē, ka tomāts vēl tālu līdz gatavībai.
Attēlā labi redzams kātiņš ar sazarojumu – šajā vietā viegli nolauzt tomātu, ja tas vairāk vai mazāk gatavs. Foto redzamais tomāts ir negatavs, jo miziņa ir matēta. Lai aug vien tālāk!
Savukārt tomātus ar spīdīgu miziņu var droši novākt un pabeigt nogatavināt uz palodzes.