Lakstaugs ar dzeltenu piensulu, stumbrs 30–100 cm augsts, lapas vienkāršas, plūksnaini dalītas. Ziedu vainaglapas dzeltenas.
Aug sētmalās, dārzos. Sastāvā alkaloīdi, organiskās skābes (helidonskābe, ābolskābe, citronskābe, dzintarskābe), flavonoīdi, saponīni, ēteriskās eļļas, askorbīnskābe (250 mg%).
Strutenēm piemīt kāds tautā labi zināms izmantojums. Tās lieto kārpu u. tml. ādas jaunveidojumu iznīdēšanai.
Ar sulu jāsmērē kārpa. Ziedu ar sulu tumšu plankumu redzamā vietā — uz deguna. Sākumā bez rezultāta, stāsta zālīšu pazinējs Jānis Arvīds Plaudis.
Tad iemērcu sagrieztas strutenes augu eļļā, ļāvu siltumā ievilkties, izspiedu un ziedu ar eļļu.
Nepatīkamais veidojums izlēca no ādas ar visu sakni.
D. Švīkule iesaka varžacis apziest ar struteņu sulu (“pienu”), kam piejaukta ķiploku eļļa.