Pieaugušiem cilvēkiem bieži mēdz būt tā sauktais zobakmens, proti, cietu nosēdumu veidojums uz zoba. Pēc novietojuma attiecībā pret smaganu malu to iedala virssmaganu un zemsmaganu zobakmenī.
Virssmaganu zobakmens sastopams biežāk, un tas parasti mēdz būt uz apakšējiem priekšējiem zobiem mēlei piegulošajā virsmā, proti, pret vietu, kur zem mēles mutes dobumā izdalās divu lielo siekalu dziedzeru pāru sekrēts.
Dzerokļu daļā zobakmens parasti nogulsnējas uz augšžokļa, vaigiem piegulošajām zobu virsmām (pret vaiga gļotādā esošo siekalu dziedzera izvadu). Ja zobus nekopj vai arī zobu trūkuma dēļ pretējo žokli, vai arī sāpju gadījumā kādu zobu rajonu nelieto košļāšanai, tur nogulsnējas ļoti daudz zobakmens, kas dažkārt apņem zobus no visām pusēm un izraisa smaganu iekaisumu.
Virssmaganu zobakmens
Tā veidošanās ir saistīta ar mīksto aplikumu uzkrāšanos uz zoba smaganu malas: mīksto aplikumu mikrobu sastāvā ir tā sauktie diegveida mikrobi un sēnītes, kas cieši piesaistās zobu kakliņam (zobu daļā starp kronīti un zem smaganas esošo sakni).
Šie mikrobi ar saviem diegveidīgajiem ķermeņiem savijas savā starpā un veido it kā tīkliņu, kas apņem zobu virsmu un kurā nogulsnējas pārējās mīksto aplikumu sastāvdaļas. Tādējādi mīkstais baltais aplikums kļūst par kristalizācijas centru, kurā var nogulsnēties kalcija sāļi. Šo sāļu avots ir siekalas.
Izplūstot mutes dobumā, tās nonāk saskarē ar ārējo gaisu, un reakcijas rezultātā no siekalām izdalās atbrīvotā siekalu ogļskābā gāze. Siekalu sāļu šķīdums zaudē savu stabilitāti, un kalcija sāļi nogulsnējas mutes dobuma mīkstajos aplikumos uz zobiem. Rezultātā mīkstie aplikumi pārvēršas cietā masā – zobakmenī, kas šauras apmales veidā apņem zobu kakliņu smaganu malā.
Zobakmens krāsa ir dažāda – no gaiši dzeltenas līdz tumši brūnai. Krāsu daļēji ietekmē uzturā esošās krāsvielas, mikrobu izdalītās krāsvielas, smēķēšana, arī smaganu asiņošana (šajā gadījumā krāsviela ir asins pigments, kas atbrīvojas, sarkanajiem asinsķermenīšiem sabrūkot). Arī zobakmens konsistence ir dažāda. Daļai cilvēku zobakmens ir samērā mīksts un viegli noņemams, bet daļai – ļoti ciets, blīvs. Noņemot tas atlūst kā cietas, asas šķembas.
Zemsmaganu zobakmens
Tas veidojas uz zobu saknes virsmas zem smaganas un ir ļoti cieši saistīts ar iekaisuma procesiem smaganās. Zobakmens zem smaganas var nogulsnēties tikai tad, ja ir bojāts smaganas piestiprinājums pie zoba kakliņa un starp smaganu un zoba sakni izveidojusies sprauga, tā sauktā patoloģiskā smaganu kabata. Visbiežāk tā mēdz būt parodontozes gadījumā.
Arī patoloģiskajā smaganu kabatā uzkrājas mīkstie aplikumi, tikai mikrobu daudzums, kā arī to virulence (kaitīga darbība) salīdzinājumā ar parasto balto aplikumu ir paaugstināta.
Līdzīgi virssmaganu zobakmenim arī šajā gadījumā ar diegveida mikrobiem mīkstais aplikums cieši piesaistās zoba saknes virsmai un veido kristalizācijas centru, kur nogulsnējas kalcija sāļi. To avots šajā gadījumā ir asins serums (asins šķidrā daļa bez asinsķermenīšiem), kas uzkrājas iekaisušajā smaganā. Kalcija sāļiem nogulsnējoties mīkstajos aplikumos, uz zoba saknes izveidojas sīkas, ļoti cietas zobakmens saliņas, parasti tumši brūnā krāsā.
Ir zināma sakarība starp zobakmens veidošanos un smaganas iekaisuma pakāpi: jo stiprāk izteikts smaganu iekaisums, jo vairāk veidojas zobakmens, un jo vairāk uzkrājas zobakmens, jo vairāk pieaug smaganas iekaisums. Šī zobakmens noņemšana ir samērā grūta, jo sīkās zobakmens saliņas zem smaganu malas ir grūti pieejamas un ar aci nav redzamas.
Zobakmens kaitīgā ietekme
Zobakmens ir viens no faktoriem, kas rosina dažādu iekaisumu veidošanos smaganās. Tas kā cieta masa uzgulstas smaganu malai, saspiež to un kavē asinscirkulāciju smaganā.
Līdz ar to audi sliktāk barojas, un pati smagana vieglāk iekaist. Turklāt zobakmens ar savām asajām malām ievaino smaganas ēšanas laikā. Visbeidzot nedrīkst aizmirst, ka zobakmenī ir ieslēgti mikrobi. Lai arī tie nevar izkļūt laukā, to izdalītie produkti (toksīni) tomēr nonāk smaganās, izraisa audu kairinājumu un saindēšanos.
Parodontozes slimniekiem zobakmens ir sevišķi kaitīgs.
Nereti parodontozes gadījumā mutes dobumā veidojas gan virssmaganu, gan zemsmaganu zobakmens. Pēdējais uzslāņojas zoba saknei visas patoloģiskās smaganu kabatas dziļumā.
Sava asuma dēļ zobakmens izraisa smaganu kabatas sienas bojājumu, mikrobi, kas parasti šādās smaganu kabatās savairojas lielā skaitā, caur ievainojumu iekļūst dziļāk audos un veicina iekaisuma izplatīšanos smaganu kabatās. Šāda iekaisuma izplatības sekas ir smaganu kabatas padziļināšanās, un iepriekš nedaudz kustīgais zobs kļūst arvien kustīgāks, līdz beidzot izkrīt.
Dažkārt novēro, ka zobi kļuvuši ļoti gari, ir kustīgi, smagana atkāpusies, bet tos kā mūra valnis no visām pusēm apņem zobakmens. Nereti pacients pat neapzinās, kādu ļaunumu šāds zobakmens nodara smaganām.
Kad ārsts pamatoti grib sākt ārstēšanu ar zobakmens noņemšanu, pacients nereti pat pretojas, jo, viņaprāt, noņemot zobakmeni, zobi tiks izkustināti vai pat izrauti. Šāds uzskats, protams, nav pareizs. Lai sekmīgi ārstētu jebkuru smaganu iekaisumu, vispirms tā jāatbrīvo no zobakmens radītā kairinājuma. Sevišķi svarīgi tas ir parodontozes gadījumā, kad zobi ir vairāk vai mazāk kustīgi.
Zobakmeni noņemot, zobi netiek ne izrauti, ne arī izkustināti, bet, tieši pretēji, pēc zobakmens noņemšanas smaganu ārstēšana noris sekmīgāk, un zobi nostiprinās.
Ja iekaisums skāris zoba sakni un zobs kļuvis tik kustīgs, ka pat ar mēli to var noliekt uz vienu vai otru pusi, arī šādā gadījumā nav attaisnojama zobakmens saglabāšana – tas jāizņem kopā ar zobu. Iekaisums, ko izraisa šāds kustīgs zobs ar zobakmeni, veicina apkārtējo zobu ātrāku izkustēšanos un izkrišanu.
Rūpīga un regulāra zobu kopšana var pasargāt no mīksto aplikumu sakrāšanās zoba kakliņa rajonā un tātad daļēji arī no zobakmens veidošanās un tā izraisītā smaganu kairinājuma. Cilvēkiem, kam uz zobiem mēdz uzkrāties zobakmens, tas jānoņem divas reizes gadā.
Parodontozes slimniekiem atkārtotas zobakmens noņemšanas laiku nosaka ārstējošais ārsts, jo, ja zobakmens veidojas pastiprināti, tas jānoņem biežāk.
Zobakmens profilaksei var izmantot stipru liepziedu tēju:
* 2 ēdamkarotes liepziedu aplej ar glāzi karsta ūdens, vāra 5 minūtes, atdzesē un novārījumā izšķīdina 1 graudiņu kālija permanganāta (zilos graudiņus). 4 ēdamkarotes iegūtā šķīduma atšķaida glāzē silta ūdens un skalo mutes dobumu pēc katras ēdienreizes.
Pret zobakmeni palīdz arī šāds līdzeklis:
* 2 ēdamkarotes liepziedu sajauc ar 2 ēdamkarotēm žāvētas un sasmalcinātas saulespuķes galviņas (bez sēklām). Maisījumu aplej ar 1 litru ūdens un vāra 30 minūtes. Kad zobi iztīrīti, mutes dobumu skalo ar aukstu novārījumu – tas labi mīkstina akmeni un viegli noņem to no zobiem.