2020. gada sākums atnesis pasaulei pandēmiju, agrāk nezināmo koronavīrusa celmu, turklāt jau 29. aprīlī cilvēcei nāksies piedzīvot jaunu apdraudējumu: bīstamā attālumā no Zemes lidos iespaidīgu izmēru asteroīds. Eksperti vēl spriež, kādus draudus planētai tas var atnest.
Asteroīdi ir kosmiski ķermeņi, kas ir daudz mazāki nekā planētas, bet ievērojami lielāki nekā meteorīti. Zeme vairākas reizes gadā bez kāda kaitējuma sastopas ar meteorītu plūsmām, tomēr asteroīdi ir nopietnāki “ciemiņi”.
Kas gaidāms 29. aprīlī?
Aprīļa beigās draudīgā attālumā no Zemes palidos asteroīds 1998 OR2. Kā liecina nosaukums, tas atklāts pirms 20 gadiem un uzreiz iekļauts potenciāli bīstamo kosmisko objektu sarakstā.
Pēc zinātnieku aprēķiniem tā orbīta atradīsies aptuveni 6 miljonu kilometru attālumā – pēc parastiem cilvēciskiem priekšstatiem tas šķiet milzīgs attālums, bet kosmiskos mērogos tas ir ļoti neliels. Piemēram, Mēness atrodas tikai 380 tūkstošu kilometru attālumā no Zemes.
Asteroīda bīstamību nosaka tā lielums. 1998 OR2 diametrs svārstās no 2 līdz 4 kilometriem atkarībā no aprēķinu metodes. Tādu izmēru debesu ķermenis nevar pilnībā iznīcināt visu dzīvo uz planētas, bet izraisīt lielas kataklizmas un pat klimata izmaiņas gan.
Piemēram, Tunguskas meteorīts, kas nokrita uz Zemes pirms 113 gadiem, bija ne vairāk kā 100 metrus diametrā liels, tomēr radīja lielus postījumus un tā trieciena spēks bija ekvivalents 20 megatonnu atombumbas sprādzienam.
Briesmas vēl nav garām
Asteroīdiem tāpat kā planētām ir savas orbītas, tāpēc tiem raksturīgi atgriezties. 1998 OR2 apriņķo savu orbītu četros gados. Tā kā šī orbīta krustosies ar Zemes orbītu, ir liels sadursmes risks.
Avots: “Brainum”