Pāriem, kam ir grūtības ieņemt bērniņu, reizēm kā variants tiek piedāvāta mākslīgā apaugļošana, izmantojot donora embriju. ASV to sauc par “embrija adopciju”, it īpaši klīnikās ar kristīgu ievirzi, kur uzskata, ka šādi tiek glābta kāda maza dzīvībiņa. Šajās klīnikās arī tiek pieprasīts, lai topošie vecāki obligāti būtu heteroseksuāli un oficiāli precējušies.
Kad Dženifera un Ārons Vilsoni no Ziemeļkarolīnas štata saprata, ka viņiem nav lemts kļūt par vecākiem dabiskā ceļā, viņi varēja izvēlēties veikt in vitro mākslīgo apaugļošanu (IVF), kad olšūna tiek apaugļota ar spermu laboratorijas apstākļos un radušos embriju vēlāk ievieto dzemdē, vai arī pieņemt kādu no adopcijai pieejamajiem bērniem.
Taču tā vietā Vilsoni devās uz specializētu kristīgo auglības klīniku – Embriju donoru nacionālo centru (NEDC) Noksvilā Tenesijas štatā, kas solīja palīdzēt viņiem “adoptēt” embriju.
Ja pāris ir izvēlējies veikt IVF, speciālisti parasti sagatavo vairākus embrijus, lai neizdošanās gadījumā procedūru varētu veikt atkārtoti. Iznākumā rodas daudz “lieku” embriju. ASV laboratorijās glabājas vairāk nekā 600 tūkstoši šādu sasaldētu embriju. Vairums no tiem gaida brīdi, kad viņu vecāki izlems, ka vēlas vēl kādu bērnu, taču aptuveni katrs desmitais no šādiem embrijiem ir pieejams adopcijai.
Tā kā Vilsoni ir kristieši un aktīvi pretabortu (pro-life) kustības piekritēji, viņi nosprieda, ka šī būtu ļoti laba iespēja pierādīt savus uzskatus ar darbiem. “Tā ir lieliska izdevība īstenot mūsu pārliecību praksē un dot kādam no šiem sasaldētajiem bērniņiem iespēju nākt pasaulē”, Dženifera sacīja.
Pēc procedūras, kas tika veikta NEDC klīnikā, Dženifera laida pasaulē dvīņus – Ābelu un Bellu, kas nu jau ir piecus gadus veci. Tagad Vilsonu pāris ir atgriezies klīnikā ar cerību, ka viņu ģimenē ienāks vēl kāds bērniņš.
Viņi nevēlējās saņemt sīkāku informāciju par embriju īstajiem vecākiem un zina vienīgi rasi un štatu, kurā šie cilvēki dzīvo.
Tomēr ne visiem ar to pietiek. Atšķirībā no Lielbritānijas, kur likums pieprasa vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pacientiem, auglības klīnikas ASV drīkst piemeklēt donoriem viņu embriju nākamos vecākus, balstoties uz tādiem kritērijiem kā rase, seksuālā orientācija un reliģija.
Piemēram, Endijs un Šenona Vēberi no Alabamas štatā, kuri IVF ceļā bija tikuši pie diviem bērniem, kam tagad ir attiecīgi astoņi un pieci gadi, nolēma nodot savus atlikušos embrijus adopcijai, taču uzstāja, lai viņu embriji tiktu nodoti “kārtīgai kristiešu ģimenei”.
Skaidrojot viņu lēmumu, Endijs teica: “Mēs uzskatām, ka dzīvība rodas ieņemšanas brīdī, tādēļ nevarējām pieļaut, ka tie paliktu sasaldēti uz visiem laikiem vai tiktu vienkārši iznīcināti. Tomēr mēs nevēlējāmies tos atdot kādam, kas nav precējies vai piekopj alternatīvu dzīvesveidu. Mums nerūpēja rase vai etniskā izcelsme, bet mēs gribējām, lai tie tiek laulātam pārim – vīrietim un sievietei.”
Vēberi vairākas reizes sazinājās ar potenciālajiem viņu embrija vecākiem caur “Skype” pirms deva savu piekrišanu, un tagad Emberai un Džerijam Leisijiem ir jau gadu vecs puisītis. Pagājušo Pateicības dienu abas ģimenes svinēja kopā.
“Mēs viņus saucam par tēvoci, tanti un brālēnu,” saka Endijs, piebilstot, ka viņi ar sievu nolēmuši pagaidīt, kamēr viņu bērni paaugsies un spēs saprast, kā tas ir iespējams, ka mazais “brālēns” patiesībā ir viņu īstais brālis.
Kopš 2002. gada ASV valdība ik gadu piešķir 1-4 miljonus ASV dolāru organizācijām, kas popularizē iespējas kļūt par embriju donoriem vai adoptēt šādus embrijus. NEDC ir viena no organizācijām, kas saņem šo finansējumu. Pateicoties šīs klīnikas darbībai, līdz šim pasaulē ir nākuši jau gandrīz 600 mazuļu.
Lai gan donoru embriji vēl aizvien tiek izmantoti krietni retāk nekā donoru olšūnas un donoru sperma, pēdējos desmit gados šādu gadījumu skaits ir dubultojies, un lielākais nopelns te pienākas ticīgajiem no kristīgās baznīcas konservatīvā spārna un biedrībām, kas cīnās pret abortiem.
Komentējot to, ka NEDC liedz homoseksuāliem pāriem vai vientuļām sievietēm adoptēt embrijus, klīnikas vadītājs Džefrijs Kīnans teica, ka nesaskata tajā neko sliktu. “Tik daudzi cilvēki domā, ka viņiem vienkārši pienākas bērns. Tā nav. Nav pareizi to darīt tikai tāpēc, ka medicīniski tas ir iespējams,” viņš teica.
Citi eksperti tomēr nepiekrīt Kīnana viedoklim. Nacionālās neauglības ārstēšanas asociācijas “Resolve” vadītāja Barbara Kollura uzskata, ka nav pieļaujams, lai šādas organizācijas izlemtu, kurš drīkst un kurš nedrīkst kļūt par vecākiem.
Amerikas Reproduktīvās medicīnas biedrības prezidents Ouens Deiviss norāda, ka auglības klīnikas, kas liedz savus pakalpojumus neprecētām sievietēm vai viendzimuma pāriem, var tikt iesūdzētas tiesā par diskrimināciju.
“Ārstu biedrības stingri uzskata, ka ārstniecībā nav vietas diskriminācijai, pamatojoties uz seksuālo orientāciju, reliģiju vai ģimenes stāvokli,” viņš uzsvēra.
Interesanti fakti
1. Pacientēm parasti ievieto dzemdē vairāk nekā vienu donora embriju ar domu, ka vismaz viens no tiem attīstīsies par augli. Apmēram 36% gadījumu šī metode izrādās veiksmīga un vainagojas ar dzīva mazuļa nākšanu pasaulē (pēc ASV datiem).
2. Embrijus var glabāt sasaldētus šķidrajā slāpeklī neierobežoti ilgi. Ir ziņots par gadījumiem, kad sekmīgi tikuši izmantoti embriji, kas bijuši sasaldēti vairāk nekā 20 gadus.
3. Embriju donori nesaņem samaksu par embrija nodošanu, bet tie, kam viņi nodod savu embriju, atlīdzina donoriem daļu no izdevumiem, kas radušies saistībā ar šo procesu.
4. Tā kā atbilstoši ASV likumam embrija nodošana tiek uzskatīta par īpašuma un tiesību nodošanu, nacionālā neauglības ārstēšanas asociācija “Resolve” rekomendē gan donoriem, gan embrija saņēmējiem nolīgt juristus darījuma noformēšanai.
Avots: “bbc.com”