Sieviete vārdā Edvarda O’Bara «Gulošā Sniegbaltīte» 16 gadu vecumā nonāca diabētiskā komā pēc cīņas ar pneimoniju. Lai arī acis Edvardai bija atvērtas, diemžēl apziņas nebija: Viņa nekā nereaģēja uz apkārtējo pasauli. Meiteni gaidīja spoža nākotne, bet liktenis bija lēmis savādāk.
Pēdējie meitenes vārdi pirms ieslīgšanas komā bija lūgums mammai. «Apsoli, ka nepametīsi mani» – Teica meitene. «Protams mīļā, es nekad nepametīšu tevi» – Teica meitenes mamma. Viņas mamma lūgumu pildīja 35 gadus aizvadot lielāko dienas daļu rūpējoties par viņu.
1977 gadā no sirdslēkmes nomira Edvardas tētis, smagi pārdzīvojot meitas bezpalīdzīgo stāvokli.
Neskatoties uz finansiālajām grūtībām un rūpēm gadu desmitiem nemazināja Edvardas mammas cerību, ka reiz viņa pamodīsies no komas. Daļa no ikdienas rūpēm bija Edvardas ķermeņa aprūpe, lai nerodas izgulējumi, insulīna došana un barošana ar caurulītes palīdzību. Garo gadu gaitā neizpalika arī sarunas ar Edvaru pieņemot, ka viņa dzird, bet nespēj atbildēt. Edvardu apmeklēja arī citi radinieki un draugi lasot priekšā grāmatas, spēlējot mūziku vai kā savādāk kontaktējot. Tika arī svinētas Edvardas dzimšanas dienas ar cerību, ka nākamā nesīs brīnumu.
Edvardas mamma pēc ticības bija katoliete kura reiz teica, ka jūt meitas istabā Jaunavas Marijas klātbūtni. Katoļu baznīca pat pasniedza Edvardas mammai ordeni par spēju nepadoties un pārvarēt visas grūtības kas bija radušās ilgajos gadu desmitos.
Reiz par šo ģimeni ieinteresējās ārsts Veins Daiers kas uzrakstīja grāmatu: ”Solījums ir solījums. Gandrīz neticams stāsts par mātes beznosacījumu mīlestību un ko tā var mums iemācīt ”. Grāmata guva tik plašu popularitāti pasaulē, ka Edvardu apmeklēja pavisam sveši cilvēki, lai atbalstītu viņu un viņas ģimeni. 2008 gadā viņas mamma 80 gadu vecumā nomira, bet solījumu turpināja pildīt viņas māsa līdz pat Edvardas nāves dienai 2012 gadā. «Edvarda aizvēra acis un devās pie mūsu mammītes debesīs» — Stāsta māsa Kolina О’Bara.
©TOPRAKSTI.LV/ FOTO: dailymail.co.uk