Kamēr bērniņš vēl bija mammas vēderā, bija grūti pateikt, vai neveiksmīgais aborta mēģinājums atstājis kādu ietekmi uz bērnu. Notikt varēja jebkas. Medicīniskais personāls par to godīgi brīdināja Katerinu, jo medikamentozā iejaukšanās notika 12. grūtniecības nedēļā- noslēdzošajā augļa pirmatnējā attīstībā.
Tāpēc ārste piedāvāja pabeigt iesākto un veikt īstu abortu, bet Katerina kategoriski atteicās: “Jūs esat pie pilna prāta? Šis ir tik ilgi gaidīts bērns, un vienīgais, ko es jūtu – aizvainojumu un dusmas pret ārstiem. Kā tas bija iespējams pieļaut šādu kļūdu?”
Viņa visiem spēkiem cenšas aizmirst to, ko ārsti viņai nodarījuši un lūdzas katru dienu tikai par vienu lietu – lai meitiņa piedzimtu bez iedzimtiem defektiem un invaliditātes. Bet ārstiem varētu vēlēt lielāku uzmanību pret pacientiem un cilvēcību. Kā nekā eksistē Hipokrāta zvērests!
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: marketium.ru