Reiz kāds ļoti bagāts vīrietis paņēma līdzi savu dēlēnu braucienā pa valsti, lai parādītu, kā dzīvo cilvēki bez naudas. Pāris dienas viņi pavadīja fermā pie loti nabadzīgas ģimenes.
Principā, tā vis arī ir! Atceros, Padomju laikos ja gājām ciemos(uz dzimšanas dienu) galdi bija labi klāti bet, viss bija domāts lai katram ciemiņam pa vienai kotletei jeb vistas gabaliņam pietiktu ,smalki sagrieztas desas sieri,zivis…. Bet ja braucām uz laukiem tā pat vien (ciemos pie vectēva jeb onkuļa) tad katram pie galda deva pusi ceptas vistas uz šķīvja , kartupeļus,žāvētu desu un gaļu, mājas sieru ripu,tomatus , gurķus,kotletes …. Tas kas pilsētās skaitījas kā retums laukos bija ikdiena)))
Atsauces, protams, nav jālieto…
Uz kurieni mums būtu jāliek atsauce?
Fake as Fuck.
Bet smuks stāstiņš. 🙂
Top raksti, uz šejieni: http://www.littlethings.com/father-son-poor-people/
Raksts ņemts no krievu avota un ir tulkots uz latviešu. Tulkojums ir autoru darbs, tāpēc uzskatam ka atsauce nav jāliek!
Principā, tā vis arī ir! Atceros, Padomju laikos ja gājām ciemos(uz dzimšanas dienu) galdi bija labi klāti bet, viss bija domāts lai katram ciemiņam pa vienai kotletei jeb vistas gabaliņam pietiktu ,smalki sagrieztas desas sieri,zivis….
Bet ja braucām uz laukiem tā pat vien (ciemos pie vectēva jeb onkuļa) tad katram pie galda deva pusi ceptas vistas uz šķīvja , kartupeļus,žāvētu desu un gaļu, mājas sieru ripu,tomatus , gurķus,kotletes ….
Tas kas pilsētās skaitījas kā retums laukos bija ikdiena)))
aizraujoss stasts.man patika
Bērni reizēm ir gudrāki par pieaugušajiem;)
Loti patika!