Bagātais tēvs gribēja dēlam parādīt, kā dzīvo nabadzīgie, bet tā vietā pats saņēma kārtīgu mācību stundu

Atgriežoties mājās, tēvs jautāja dēlam, vai viņam patika brauciens. “Patika, tēvs”- atbildēja puisēns. “Redzēji, cik nabadzīgi var būt cilvēki?”- vīrietis jautāja. “O, jā!” sekoja atbilde. “Kādi ir tavi secinājumi pēc mūsu brauciena?” atkal vaicāja tēvs.

Bet dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir viens suns, bet viņiem četri. Mums ir baseins līdz pagalma vidum, bet viņiem bezgalīgas upes. Mums dārzā spīd auksti lukturi, bet viņiem naktī mirdz zvaigznes. Mums pagalmā ir terase, bet viņiem plašums līdz pat horizontam. Mums ir ierobežots zemes gabals, bet viņiem plaši lauki, ko nevar ar skatienu aptvert. Mēs pērkam pārtiku, bet viņi izaudzē paši. Mums ap māju ir sienas aizsardzībai, bet viņiem- draugi.”

Zēna tēvs sastinga. Bet dēls turpināja: “Es sapratu, cik patiesībā mēs esam nabadzīgi!”

Mēs pārāk bieži aizmirstam, ka mums jāpriecājas par to, kas mums ir. Kas mums šķiet sīks un lēts, citam ir vesela bagātība. Viss ir atkarīgs tikai no tā, kā jūs uz to skatāties. Dažkārt tieši bērni mums norāda uz to, kas patiesi dzīvē ir svarīgs!

COMMENTS

Pievienot komentāru