Globālās finanšu krīzes beigās, 2009. gadā interneta vidē parādijās pirmā kriptovalūta Bitcoin.
Sākotnēji piesaistot tikai entuziastus, laika gaitā kriptovalūtas popularitāte auga, ieinteresējot arvien vairāk investoru un vienlaikus arī radot bažas finanšu kontrolētāju vidū.
Lai vai šobrīd kriptovalūtas vērtība ir kritusies, to pamatdarbības elements – blokķēžu sistēmas, sāk piesaistīt uzņēmumus ārpus digitālā finanšu sektora. Saprotot šo tehnoloģiju potenciālu un pielietojumu, šobrīd jau vairāki uzņēmumi ir attīstījuši pirmos eksperimentus ar blokķēdes tehnoloģijām un guvuši pozitīvos rezultātus, kas ļauj celt konkurētspēju mūsdienu digitālajā vidē.
Vai kriptovalūta un bloķēžu sistēmas var attīstīt un pilnveidot biznesa modeļus ārpus digitālās valūtas? Kur tieši šīs sistemas var būt noderīgas? Kā arī, kas šobrīd garantē blokķēžu lietotāju drošību? Ar savu viedokli par šīm tēmām dalās finanšu nozares un “Kriptovalūta un blokķēdes: kur ir nauda?” eksperti.
Blokķēdes palielina uzticēšanos starp darījuma partneriem
“Blokķēdes tehnoloģija uzticēšanos paceļ pavisam jaunā līmenī – blokķēdē saglabātos datus var pārbaudīt un pierādīt, ar to nevar manipulēt un, lai tā darbotos, nav nepieciešams uzticēties konkrētai personai vai uzņēmumam. No kriptovalūtu aspekta tās nevar viltot vai izmantot, lai šķietami stabilizētu ekonomiku. Nav nepieciešami starpnieki, ja uzticēšanos veido pati nauda, un ja tā tas tiešām ir, bankām ar steigu jāmeklē iespēja būt noderīgām. Vairums banku un daudzi uzņēmumi darbojas uz novecojušu sistēmu pamata, kuras nepieciešams modernizēt. Pārejot uzreiz uz jaunāko tehnoloģiju, var apiet hierarhiju un nostabilizēt savu darbību nākotnē,” stāsta “PNB Bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.
Tieši blokķēžu sistēmas pārnešana darba vidē dod iespēju uzņēmumiem modernizēt un pilnveidot uzskaites sistēmas un savstarpēju pasūtījumu veikšanu. Blokķēžu radītajā sistēmā ir iespējams sekot līdzi, kurš iepriekš ir ievadījis noteiktu datu apjomu. Tas paver iespēju ātri un efektīvi iesaistīties uzdevuma izpildē. Blokķēdes ir īpašas ar to, ka tās nepaļaujas uz vienu datoru kurā ir glabāts fails, bet tieši vairāki savstarpēji radīti mezgli nodrošina tā darbību.
Blokķēžu sistēmas attīsta jaunus biznesa modeļu un integrētas sistēmas attīstību
Starptautiskā kontekstā blokķēdes slēpj izteikti lielu potenciālu. Lai arī pēc Gartner pētījuma* šobrīd tikai 8% uzņēmumu eksperimentē ar blokķēžu tehnoloģijām, tām ir ievērojams potenciāls tādās jomās kā enerģētika, zinātne, valsts sektors, loģistiks, telekomunikācijas, kā arī cilvēku identifikācijā un veselības aprūpē.
Uzņēmumi, kas nodarbojas ar preču piegādi, ik gadu izmanto kuģus, kravas lidmašīnas, automašīnas un citu tehniku. Šo visu savstarpējo sūtījumu starpā veidojas liels dokumentu apjoms, kas ir tieši saistīts ar preču saņemšanu, nodošanu, likumdošanu, nodevām un citiem loģistikas aspektiem. Tieši šogad liela mēroga starptautiska loģistikas kompānija kopā ar IT uzņēmumu nolēma izstrādāt vienotu, kopīgu tirdzniecības platformu, izmantojot blokķēdes tehnoloģijas, lai visas iesaistītās puses varētu piekļūt informācijai, kas nodrošina nemainīgu darījumu iegrāmatošanu. Iesaistot mākslīgo intelektu, nākotnē būs iespējams paredzēt plānoto preču apmēru, piegāžu noslodzi, kā arī citus parametrus.
“Accenture” Inovāciju vadītājs Latvijā Kristaps Banga: “Digitālo ekonomiku veicina dažādas tehnoloģiju partnerības un sadarbības formas. Lai uzņēmumi nezaudētu savu konkurētspēju un izmantotu tirgus priekšrocības, tiem ir svarīgi izvērtēt savu iekšējo procesu darbību, to pārveidot un ļauties jaunu tehnoloģiju ieviešanai.”
“Enerģētikas, nekustamā īpašuma tirgus, cilvēku identifikācija. Blokķēžu sistēmas saderībā ar mākslīgo intelektu var pilnveidot šīs vides, palīdzot sekot līdzi datiem, apstrādāt informāciju un pat piedāvāt inovatīvus risinājumus. Lai vai šobrīd blokķēžu tehnoloģijas ir tikai attīstības sākumā, uzņēmumiem un organizācijām ir svarīgi apzināties un saprast, kā šīs tehnoloģijas darbojas un kur šos risinājumus vislabāk izmantot,” uzsver K. Banga.
Vai kriptovalūtas un blokķēžu lietotājs ir pasargāts?
Sākot ar 7.38 dolāru (6.50 eiro) vērtību 2012. gadā, Bitcoin piedzīvoja savu lielāku lēcienu sasniedzot 19 666 dolārus (17 341.18 eiro) pagājuša gada izskaņā, šobrīd Bitcoin vērtība ir 3 818.86 dolāri (3 366.24 eiro). Kriptovalūtas vērtībai augot, arvien vairāk finanšu sektora pārstāvji pauda savas bažas par to, ka kriptovalūtas un blokķēdežu vide netiek pietiekoši kontrolētas. Bet kā gan ir iespējams kontrolēt decentralizētu valūtu un nodrošināt lietotāju datu drošību?
KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone uzsver: “Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu (GDPR) tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tā pat kā Regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu. Blokķēžu būtība pati par sevi ietver atsevišķu drošības aspektu pastāvēšanu, piemēram, attiecībā uz integritāti un pieejamību. Tomēr tās pašas par sevi negarantē pilnīgu informācijas drošību.”
S. Pētersone atgādina, ka: “Lai mazinātu risku pārkāpt Regulu, kaitēt savai reputācijai un saņemt Regulā noteiktos lielos naudas sodus, jebkurai personai ir jāveic ievērojami priekšdarbi pirms blokķēdes izmantošanas uzsākšanas, piemēram, jāsaprot vai notiks personas datu apstrāde, kāda loma Regulas izpratnē būs personām, kuras iesaistītas blokķēdes darbībā, kādā veidā notiks šo personas datu aizsardzība utt. Turklāt jāatceras, ka Regulas pārkāpums, var būt ne tikai datu noplūde, bet arī “formālo” Regulas prasību neizpilde, tai skaitā ietekmes uz privātumu novērtēšanas neveikšana, personu neinformēšana par to personas datu apstrādi un tās kārtību blokķēdes ietvaros.”
Plašāk par kriptovalūtas un blokķēžu iespējām, izaicinājumiem un pārmaiņām, kas ienāk finanšu vidē kopā ar digitālo valūtu eksperti diskutēs kriptovalūtas ekonomikas konferencē “Kriptovalūta un blokķēdes: kur ir nauda?”, kas jau 13. decembrī notiks Rīgā. Plašāka informācija un konferences programma pieejama tās mājaslapā.
*https://www.gartner.com/newsroom/id/3873790
Papildu informācija: