Uz kuģa, kur strādāja Marija, viesi pārsvarā bija amerikāņi. Meitene saka, ka viņi viņu šausmināja ar savu uzvedību. Jebkurā gadījumā sievietes rīkoja skandālus, bet vīrieši visu laiku dzēra un ēda: “Viņi ir ļoti nekārtīgi. Amerikānis var izmest kokteili vai saldējumu pa ceļam koridorā vai tieši uz klāja. 90 procenti no viesiem rīkojas šādi.”
Marija stāsta, ka daži pat pērk kruīzus tikai, lai nomirtu uz kuģa. Galu galā, ja jūs nomirstat šeit, uzņēmums maksās par bērēm, un tas ir variants maznodrošinātai personai.
Bet cik daudz piedzērušos viesu nokrīt pār bortu… Protams, ar letālu iznākumu – kuģa lielais augstums un ātrums veic savu darbu.
“Dzīve uz kuģa ir milzīga kloāka. Nedaudz nāves, nedaudz mīlestības – apkalpojošais personāls aug šajās sienās, pierod pie cilvēkiem, kas ar viņu vergo šajā lielajā organismā. Tūristi dzer, līdz zaudē samaņu, nepārtraukti ēd, nokārtojas, kur pagadās, un dažreiz mirst” savu stāstu nobeidz meitene.
Jā, šis stāsts nelīdzinās tai perfektajai dzīvei uz kruīza kuģiem, ko mēs jau esam redzējuši televizorā. Bet filmas jau tam ir domātas – lai nedaudz mazinātu pelēko ikdienas dzīvi.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: ofigenno.com