Gribi mainīt darbu, bet nevari saņemties? Izlasi šo rakstu!

Foto – Pixabay

Tie, kuriem ir bailes no augstuma, lidošanas vai zirnekļiem, parasti šo fobiju apzinās. Tomēr pastāv arī neapzinātas bailes, kuras rada šķēršļus personības attīstībai.

Par šādām blokādēm var liecināt, piemēram, nepatika uzsākt kādu darbu, nespēja pieņemt lēmumu, izvairīšanās no atbildības. Jautājumi palīdzēs atklāt un novērst iekšējo blokādi.

1) Pret ko man ir laba attieksme? Ja kāds nespēj saņemties uzrakstīt pieteikumu, lai gan ļoti vēlētos iegūt jaunu darbu, no šādas rīcības tomēr gūst arī labumu: piemēram, viņš tiek pasargāts no satraukuma par pieteikuma rakstīšanu un iesniegšanu. Nemaz nerunājot par satraukumu, kas saistīts ar jauna darba pieņemšanu. Un vissvarīgākais: tas, kurš neraksta pieteikumus, nepiedzīvo sarūgtinājumu atteikuma gadījumā.

Tas, kurš pastāvīgi dara tikai to, ko jau prot, vienmēr paliks tikai tas, kas ir. Henrijs Fords

2) Kādas vajadzības slēpjas aiz manas attieksmes? Ikvienai attieksmei ir cēlonis. Vajadzības, kas slēpjas aiz izvairīgās attieksmes, var sakņoties vēlmē izjust drošību. Jauns darbs vienmēr ir jauna uzdrīkstēšanās, un nereti šī pārvākšanās, distancētās attiecības vai pat citādais darba laiks apgriež kājām gaisā visu privāto dzīvi.

VAIRĀK LASI ĪRISAS ZEIDENŠTRIKERES GRĀMATĀ “LAIMES ROKASGRĀMATA”

3) Kā es varu saskaņot manas vajadzības ar maniem nodomiem? Šeit sākas spriedze. Jo tagad ir runa par to, kas tieši jums personīgi nepieciešams, lai jūs varētu pārvarēt iekšējo blokādi. Mūsu piemērā tā varētu būt prasība atrast darbu netālā apkaimē, lai vienlaikus ar darbavietas maiņu nevajadzētu mainīt arī dzīvesvietu, vai pieteikumu iesniegšana tikai tādās vietās, kas tiešām atbilst jūsu spējām. Iespējams, jums nepieciešams vairāk uzzināt par potenciālo darba devēju un gaidāmajiem pienākumiem.

Jums jāizveido skaidrāks priekšstats par to, kas nākotnē varētu kļūt par jūsu dzīves daļu. Bailes no neveiksmes ļauj veidot citādu attieksmi. Vai tā tiešām būs personīga katastrofa? Kā to vislabāk uztvert? Atteikumu varētu apskatīt, piemēram, no tenisa viedokļa: ikvienā spēlē bumbiņas aizlido autā.

Jauna spēle, jauna veiksme. Kurš gan droši zina, vai tas bija slikti, ka nesaņēmāt šo amatu? Varbūt vajadzētu pamēģināt neuztvert dzīvi kā lielu drāmu, bet gan attiekties pret to mazliet rotaļīgāk. Mazliet vairāk riskēt. Citāda attieksme pret veiksmi un neveiksmi ir pirmais solis.

Pievienot komentāru