Dabai ir ļoti daudz valodu, un viena no tām – kurā mūsu ķermenis runā ar mums. Tā ir īpaša – simptomu valoda. Caur slimību izpausmēm organisms vēsta, ka iekšienē kaut kas nav kārtībā, un lūdz palīdzēt. Nav nemaz tik grūti iemācīties saprast šo valodu – jebkura vēsts agrāk vai vēlāk tiek atšifrēta.
Mūsu organismā nepārtraukti notiek dažādas izmaiņas. Ja kaut kas nav kārtībā, bet mēs to nepamanām, ķermenis sāk ar mums runāt sāpju valodā. Šie signāli mums ir jāuztver un jāatšifrē, lai atrastu veidu, kā atkal visu sakārtot un dzīvības procesu harmonizēt. Taču cilvēks diemžēl biežāk izvēlas pašu postošāko ceļu – viņš uzveic sāpes ar medikamentiem, tā iznīcinot saziņas iespējas ar savu ķermeni.
Pretsāpju līdzekļi pasaulē tiek lietoti simtiem kilogramu, taču vai tie dod arī kādu reālu labumu? Jā, sāpes pierimst, bet tikai uz laiku. Un arī to cēlonis saglabājas. Pamēģiniet ieklausīties šajā iekšējā balsī un saskatīt cēloni, lai pēc tam cīnītos ar to.
Cilvēce ir spērusi milzu soļus zinātnes un tehnikas attīstībā un vienlaikus arī – attālinājusies no tā, kas ir vistuvāk, no sava ķermeņa. Ir izpētītas neskaitāmas slimības, taču joprojām nav konkrēta priekšstata, kas patiesībā ir slimība. Vīrusi un baktērijas dzīvo līdzās visiem, arī apkārtējās vides piesārņojums visiem ir viens un tas pats. Vai tā tiešām ir tikai nejaušība, ka vienam cilvēkam slimība uzbrūk, bet citam met līkumu? Kas ir slimība? Likteņa trieciens vai mūsu neuzmanība pašiem pret sevi?
Slimības un sāpes ir veids, kā atklāti mums tiek pavēstīts par harmonijas trūkumu ar apkārtējo pasauli. Jau dižais Sokrats teicis, ka ķermeņa slimība nepastāv nošķirti no dvēseles. Rodas disharmonija, kas kādu laiku dzīvo cilvēka apziņā un tikai pēc tam nolaižas somatiskajā pasaulē – ķermenī. Tagad radušās daudzas zinātnes, kas šo problēmu cenšas izpētīt, un viena no mūsdienīgākajām ir ontopsiholoģija.
Galvenais, ar ko nodarbojas visas šīs zinātnes, ir izpētīt simptomu valodu, kurā ķermenis uzrunā cilvēku. Tas noteikti palīdzēs izrauties no neziņas apburtā loka, lai atrastu ceļu, kā pašiem saglabāt un atjaunot veselību. Veselība ir brīva enerģijas plūsma, kas, ejot cauri dažādām ķermeņa daļām, integrējas vienotā veselā. Kad šī brīvās enerģijas plūsma kādā orgānu sistēmas lokālā punktā tiek traucēta un izjaukta, parādās sāpes.
Katras slimības dziļākā jēga ir iemācīt mūs saprast to, ko tā vēlas pateikt, kādas izmaiņas mums ir vajadzīgas. Nekādas tabletes un injekcijas nepalīdzēs, ja netiks novērsts slimības cēlonis. Tāpēc jāieklausās savā ķermenī un jācenšas saprast, ko tas vēlas pateikt. Ārstēt un izārstēt nozīmē – atjaunot savu veselumu.
Viss, ko pārdzīvo dvēsele, ķermenis padara redzamu. Ir simptomi, kurus cilvēce iemācījusies saskatīt un saprast. Piemēram, visi zina: ja cilvēkam kļūst auksti, āda pārklājas ar zosādu. Zina arī to – ja paaugstinās arteriālais spiediens, seja kļūst sārta, bet, ja krītas – bāla. Līdzīgi ir ar katrām sāpēm – konkrētas slimības izpausme atbilst noteiktam cēlonim. Radās cēlonis, un tas radīja sekas – sāpes.
Interesanti ir izsekot atpakaļceļu – no sekām uz cēloni. Analizējot to, svarīgi uzdot pašam sev dažus jautājumus. Kurš orgāns vai kura organisma sistēma visbiežāk liek sevi manīt? Ko liek darīt simptomi? Ko es varētu darīt, lai kaut kas mainītos? Bet nu, attiecinot uz sevi, varat pamēģināt izanalizēt biežāk sastopamo slimību simptomus un to garīgo pusi.
Šķir nākamo lapu un uzzini, ko vēlas pateikt ķermenis, ja parādās šādi simptomi!
Alerģija
Bailes no dzīves tajā vai citā formā. Tiek noliegta daļa personības. Paaugstināta jutība, uzņēmība, reizēm agresija pret apkārtējo pasauli un pastiprināta aizsardzība no tās.
Alerģija pret ziedputekšņiem liecina par problēmām seksuālajā sfērā, jo zemapziņā ziedēšana ir saistīta ar apaugļošanu.
Alerģija no vilnas bieži saistīta ar dzīvnieciskās sākotnes noliegumu cilvēkā, nevēlēšanos atzīt instinktu dabiskumu.
Bezapziņas līmenī alerģijas slimnieks cīnās pret noteiktām dzīves sfērām.
Alerģija ir garīgo nostādņu un pieņēmumu sekas. Narkozes stāvoklī alerģijas nav. Reakcija iet no apziņas uz ķermeni.
Izvirzītais ideāls – tīrais, gaišais, cēlais – ir nonācis pretrunā ar reālo dzīvi. Tieši tāpēc alerģija visbiežāk novērojama jauniem cilvēkiem.
Anēmija
Personīga es vājums, prieka trūkums. Izjūtas, ka nav pietiekams tuvinieku atbalsts. Vāja dzimta un attiecības starp asinsradiniekiem.
Apendicīts
Apendikss savāc visus garīgos gružus, un to pārmērības dēļ arī notiek plīsums. No apendiksa nekad nekas tīrs neizpūst, tikai strutas.
Sirds aritmija
Izkrišana no sava bioloģiskā ritma. Prāta un jūtu nesaskaņotība.
Artrīts
Garīga neveiklība, psiholoģiskās elastības trūkums attiecībās. Spītība, pārāk liels konservatīvisms un dogmatisms, nevēlēšanās mainīt savu viedokli. Paradums dzīvot pēc stereotipiem, uzliekot sev nevajadzīgus ierobežojumus. Atklātības un iecietības trūkums pret apkārtējo pasauli.
Astma
Slēpta nomākta vēlme dominēt, piesaistīt sev citu uzmanību. Pārliecība, ka esi kaut kas īpašs, bet nesaprasts. Izteikta nepieciešamība pēc brīvības un iespēju trūkums to realizēt. Dzīve ir nepārtraukta iespēja kaut ko dot un ņemt – astma bieži vien ir vēlēšanās ņemt (ieelpot), neko nedodot pretī. Tāpēc drudžaini tiek ievilkts gaiss, bet izelpa ir traucēta.
Ļoti svarīgi ir iemācīties būt devīgam. Astmatiķim vienmēr jāatceras senā tautas gudrība: ko sēsi, to pļausi. Astmas ārstēšana bieži izraisa ekzēmu. Reizēm astma rodas no nespējas izpaust savus radošos impulsus, no atrašanās pārāk materiālistiskā vidē.
Aptaukošanās
Alkas pēc mīlestības, cita cilvēka maiguma trūkums. Aizsargāšanās no apkārtējās pasaules, maldīgi priekšstati pašam par sevi. Aiz pastiprinātās apetītes vienmēr slēpjas sava es vājums, aiz aptaukošanās – neapzināta vēlme būt pamanītam.
Aklums
Garīgā redzējuma trūkums, vēlme skatīt tikai materiālo. Kaite vienmēr pastiprina citas uztveres sistēmas, iekšējo skatienu.
Ādas izsitumi
Kaut kāda problēma vairs neļaujas tikt izstumtai, bet pieprasa risinājumu. Nepatika pret atsevišķiem cilvēkiem.