Tas, ka skaņas, pateicoties saviem viļņiem, spēj ietekmēt dzīvos organismus, kļuva zināms tikai nosacīti nesen. Izrādījās – iedarbojoties uz šūnām ar noteikta augstuma un ilguma skaņu viļņiem, iespējams mainīt to aktivitāti – tātad ietekmēt un koriģēt ādas, muskuļu, iekšējo orgānu, nervu sistēmas stāvokli un pat iedarboties uz vēža šūnām.
Gluži kā kalnu gaiss
Pat vienkāršākais un efektīvākais muzikālās iedarbības veids uz organisma šūnām, protams, ir dziedāšana, zinātniskā valodā runājot – vokālā terapija. Tās labvēlīgā iedarbība ir apstāklī, ka dziedāšana prasa no cilvēka aktīvi iesaistīt elpošanā diafragmu, kas atšķirībā no nomoda laikā lielākoties praktizētās elpošanas ar krūtīm ir dabiskāka un daudz pozitīvāka veselībai.
Šo elpošanas metodi kādreiz klasiskie vokālisti pārņēma no senajiem indiešu jogiem, kuri to praktizēja, meditējot un iekrītot dziļā transā. Vēl šis elpošanas veids ļauj daudz racionālāk funkcionēt plaušām, maksimāli piesātina asinis ar skābekli, aktivizē vēdera dobuma orgānu darbību, pastiprina asins pieplūdumu iekšējiem orgāniem.
Otrs dziedāšanas pluss – kamēr vienā elpas vilcienā tiek izdziedāta muzikālā frāze (izelpas fāze dziedot ir vairākkārt garāka par ieelpas fāzi), organismā veidojas viegla hipoksija (skābekļa trūkums). Šī neparastā un ļoti spēcīgā biostimulācija uz cilvēku iedarbojas aptuveni tāpat kā retinātais kalnu kūrortu gaiss.
Īsā un spēcīgā ieelpa dziesmas frāžu starplaikos momentāni piesātina asinis ar skābekli, kas savukārt pastiprina sirds-asinsvadu sistēmas darbību, aktivizē orgānu apasiņošanu, uzlabojas arī asins sastāvs, hemoglobīns aktīvāk piesaista skābekli.
To, ka dziedāšana labvēlīgi ietekmē veselību, pierāda arī tas, ka daudzi dziedātāji profesionāļi pieder ilgdzīvotāju grupai.
Iekšējā masāža
Dziedāšanas procesā piedalās ne tikai balss saites, bet viss organisms: savdabīgi vibrē katrs iekšējais orgāns, turklāt veselie un slimie orgāni dara to dažādās frekvencēs. Tieši tā arī ir trešā pozitīvā vokālterapijas īpatnība. Dziedāšanas izraisītās vibrācijas ir nekas cits kā iekšējā masāža, kas aktivizē asins pieplūdumu slimajam orgānam un tādējādi to atveseļo.
Protams, daudzu nopietnu un smagu slimību gadījumos ar šādu masāžu vien ir par maz. Taču ne mazums ir gadījumu, kad pilnīgi pietiek ar to, jo nereti sāpes mēdz izraisīt tieši orgāna zemā aktivitāte. Vokālās terapijas izmantošana kompleksā ar medikamentozo ārstēšanu dod daudzkārt labākus rezultātus nekā tikai zāļu lietošana vien.
Pagaidām vēl muzikālās un vokālās terapijas metode visā pasaulē ir ļoti jauna, tāpēc konkrētas slimības ārstēšana prasa rūpīgu izpēti. Toties vispārējās likumsakarības jau ir skaidras: dziedāšana ir pati labākā profilakse tiem, kas kategoriski nevēlas slimot. Īpaši labi tā palīdz pret bronhu-plaušu un sirds-asinsvadu sistēmas kaitēm.
Lai cik elementāri vienkārša un visiem pieejama šķiet šī metode, diemžēl ir gadījumi, kad no aktīvas dziedāšanas jāatsakās. Pirmkārt, ar vokālo terapiju nedrīkst nodarboties tie, kam ir cirkšņu vai nabas trūce, jo, elpojot ar diafragmu, aktīvās vēdera dobuma sieniņas kustības izraisa pastiprinātu asins pieplūdumu. Vokālā terapija nav vēlama, ja ir smags vispārējais stāvoklis un akūtas psihiskas kaites.
Vislabāk – korī
Lai iespējami ilgāk saglabātu veselību un jaunību, nebūt nav jākļūst par profesionālu dziedātāju. Pilnīgi pietiek ar to, ja dziedāšana kļūst par īstu vaļasprieku (starp citu, pasaules acīs mēs kā dziedātāju tauta šajā ziņā varam būt lepni). Taču, ja nu tiešām gadījies, ka bērnībā lācis uzkāpis uz ausīm un dalība kādā korī vai ansamblī izpaliek, var taču dziedāt kaut vai savam priekam mājās: mazgājoties dušā, rušinoties dārzā, gludinot veļu, gatavojot pusdienas… Tad ikviens itin drīz atklās sev arī ceturto dziedāšanas plusu: tā vienreizīgi uzlabo garastāvokli.