Dimā dzīvi noteikti nevar saukt par garlaicīgu. Viņam patika atpūsties un organizēt lielus ekstravagantus pasākumus. Tomēr rakstnieks iestiga parādos, un galu galā bija spiests pārdot savus īpašumus. 1849.gada 22 martā Dimā pārdeva īpašumu par niecīgu 31 000 zelta franku, bet tā celtniecība izmaksāja viņam simtiem tūkstošu. Tā kā atstāt iecienīto mājokli Dimā bija ārkārtīgi grūti, jaunais īpašnieks ļāva viņam palikt Monte Kristo līdz 1851, kad rakstnieks devās uz Beļģiju.
XIX gadsimta otrajā pusē pils nodota no rokas rokā, tika iznīcināta, un beigu beigās 1969. gadā toreizējais īpašnieks bija nolēmis to nojaukt, lai veidotu 400 jaunas mājas. Tomēr Aleksandra Dimā draugu biedrība un vietējās varas iestādes kopīgos centienos īpašumu atpirka un paglāba Monte Kristo no nojaukšanas. Pilnībā tika atjaunots jumts, fasādes un interjers, tajā skaitā arī unikālais mauru interjers, ko finansēja Marokas karalis Hassans II.
Kopš 1994. gada Šato de Monte Kristo ir publisks vēstures muzejs, kas veltīts Aleksandra Dimā piemiņai, kā arī XIX gs. arhitektūras piemineklis.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: marketium.ru