Līdz XIX gadsimta otrajai pusei ārstiem nebija nekādi īpaši formas tērpi. Tikai nopietnu operāciju laikā viņi uzvilka priekšautus un cimdus. Senos laikos ārstu atpazina ne pēc viņu apģērba. Viņi bija sava laikmeta īstākie varoņi un viņus pazina personīgi.
Pirmo reizi par nepieciešamību valkāt baltas drēbes ierunājās angļu ārsts Džozefs Listers. Viņam bija vesela teorija par apģērba antiseptiskajām īpašībām. Pagājušā gadsimta sākumā, spāņu gripas epidēmijas laikā, teorija tika apstiprināta. Pēc tam valkāt baltos halātus sāka praktiski visur.
Vēl viens intriģējošs fakts par baltajiem halātiem. Pagājušajā gadsimtā pēc tiem tika spriests par ķirurga profesionalitāti. Jo mazāks ārsts operācijas laikā savu uniformu notriepa ar pacienta asinīm, jo par labāku ekspertu viņš tika uzskatīts.
Nesen Anglijā atjaunoja diskusiju par to, vai valkāt baltas drēbes ir nepieciešams. Uz laiku no tiem bija atteikušies, bet izrādījās, ka cilvēki ārstiem bez aizsargapģērba mazāk uzticējās, bet dažreiz pat tas šokēja.
Atliek noskaidrot, kāpēc tieši balta krāsa, ne tumši zila, dzeltena, violeta vai pelēki brūna? Ir krāsu zinātne, ko sauc kolorimetrija. Ar tās palīdzību mēs varam iegūt vairāk vai mazāk ticamu atbildi uz šo jautājumu.
Saskaņā ar kolorimetriju, baltā krāsa cilvēku vedina uz atklātību, saistību, skaidrību un domu pilnīgumu. Tātad, tam ir pozitīva ietekme uz pacientu. Turklāt cilvēki baltos halātos izraisa pacientos daudz lielāku uzticību.
Tāpat, pamatojoties uz statistikas datiem, zinātnieki ir pierādījuši, ka baltais halāts uzlabo koncentrēšanos. Ārsti formas tērpā pieļauj daudz mazāk kļūdu. Tātad, šī krāsa palīdz glābt dzīvību!
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: ofigenno.cc