Lai gan atkritumi nav tas temats, par ko mums gribētos domāt ikdienā, nepievērst uzmanību tiem arī nevaram – lai gan, salīdzinot 2016. un 2015. gada statistiku, Latvijā radītais sadzīves atkritumu apjoms nedaudz ir samazinājies, skaitlis joprojām ir ievērojams – gada nogrieznī esam radījuši vairāk nekā 1,98 miljonus tonnu ar sadzīves atkritumiem. Kas ar šiem atkritumiem notiek pēc iesviešanas konteinerā? Lasi tālāk Eco Baltia VIDE sagatavotajā rakstā!
No konteinera līdz jaunam iepakojumam – atkritumu ceļš
Lai gan atkritumu veidi ir gaužām dažādi – sākot ar papīru un beidzot ar videi bīstamajiem atkritumiem, šoreiz apskatīsim trīs ļoti izplatītu atkritumu veidus (papīrs un kartons; plastmasa; stikls) ceļu no konteinera līdz jaunajai dzīvei.
Papīrs un kartons
Šis atkritumu veids cieto sadzīves atkritumu kategorijā ieņem ļoti lielu īpatsvaru – apmēram 40 procentus. Lai radītu papīram nepieciešamo izejvielu – celulozi, tiek izmantota koksne un ūdens, taču, veicot makulatūras šķirošanu, iespējams būtiski samazināt koku izciršanu – pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, iespējams saglabāt 14 līdz 18 kokus.
No pārstrādātās makulatūras tiek veidotas kartona kastes, avīzes, olu iepakojumi, tapetes, salvetes, kā arī citu produkciju.
Plastmasa
Salīdzinot ar makulatūru, plastmasai piemīt viens būtisks mīnuss – dabā tā praktiski nepārstrādājas, turklāt plastmasas iegūšanai lielākoties tiek izmantota nafta, kas ir neatjaunojams dabas resurss. Plastmasas iegūšanai tiek izmantoti 4 procenti no kopējā naftas patēriņa. Turklāt plastmasas iepakojumam piemīt vēl viena sliktā īpašība – iepirkumu maisiņos un citos plastmasas atkritumos ik gadu bojā iet liels skaits putnu un jūras zīdītāju. Vairāk par to, cik postoši var būt pēc izskata tik nekaitīgie plastmasas maisiņi, iespējams uzzināt 2016. gadā radītajā īsfilmā “Plastmasas maisiņa ceļš”.
Plastmasu lielākajā daļā valstu vai nu otrreizēji pārstrādā, vai sadedzina. Diemžēl pārstrādē nonāk vien neliela daļa plastmasas, jo dažādo plastmasas atkritumu šķirošana mēdz būt dārga.
Stikls
Arī stikla iepakojums mūsdienās ir gana izplatīts, taču tam ir divi mīnusi – stikls ir trausls, kā arī tā ražošanā nepieciešams izmantot daudz energoresursus, jo stikla ražošanas laikā nepieciešama augsta temperatūra. Tādējādi ar stikla šķirošanu iespējams nošaut divus zaķus vienlaicīgi – gan novērst tā nonākšanu dabā, kur stikla lauskas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem var radīt traumas, kā arī izraisīt ugunsgrēkus, gan ietaupīt dabas resursus – viena tonna stikla atkritumu ļauj ietaupīt apmēram tikpat daudz kvarca smilšu.
Kāpēc atkritumus vajadzētu šķirot?
Atbilde uz šo jautājumu daļēji sniegta arī raksta iepriekšējā daļā, taču ir vēl vairāki iemesli, kāpēc atkritumu šķirošanu vajadzētu uzsākt arī Tev:
- Tā ir iespēja ievērojami samazināt kopējo atkritumu apjomu, uzlabojot vides kvalitāti – lai gan varētu šķist, ka viena cilvēka ieguldījums kopējā šķirošanas procesā ir neliels, atceries, ka viss taču sākas ar nelielām pārmaiņām;
- Samazinātas atkritumu izvešanas izmaksas – sašķirotos atkritumus iespējams nodot bez maksas (turklāt par daļu atkritumu, piemēram, alus pudelēm vai metāllūžņiem, pat iespējams iegūt naudu), savukārt kopējā atkritumu masa līdz ar to ievērojami samazinās;
- Atkritumu šķirošanas rezultātā tiek samazināts enerģijas un dabas resursu patēriņš.
Trīs soļi ceļā uz šķirošanu
Arī Tu vēlies uzsākt atkritumu šķirošanu, taču nezini, ar ko lai sāk? Mēs, Eco Baltia VIDE, Tev esam sagatavojuši trīs padomus, kas lieti noderēs, uzsākot šķirošanu:
- Ievies papildus atkritumu tvertni – lai šķirošanu padarītu ērtāku, Tev būs nepieciešamas divas atkritumu tvertnes – viena nepārstrādājamiem un otra – pārstrādājamiem (makulatūra, plastmasa, stikls) atkritumiem. Iepazīsties ar informāciju par to, kādus atkritumus katrā konteinerā iespējams mest;
- Noskaidro, kur katru no atkritumu veidiem iespējams izmest. Savukārt, ja vēlies, lai šķirošanai paredzētie konteineri atrodas Tavas mājas vai dzīvokļa tuvumā, meklē informāciju Eco Baltia VIDE mājaslapā.
Rezumē – atkritumu šķirošana neprasa nedz padziļinātas zināšanas, nedz lielus ieguldījumus. Pietiks vien ar pārdesmit minūtēm, lai iepazītos ar būtiskāko informāciju, kā arī daži eiro vēl vienas atkritumu tvertnes iegādei.
Atkritumu apjoms šobrīd ir gana aktuāls jautājums. Atkritumu ir kļuvis tik daudz, ka, piemēram, Klusajā okeānā esošie plastmasas atkritumi aizņem vairāk platības nekā Francija, turklāt šo atkritumu veidojumu vēlas atzīt par jaunu valsti. Šķiet, tas ir gana nopietns signāls tam, ka atkritumu apjoms ir pārāk liels, tāpēc par atkritumu šķirošanu vajadzētu aizdomāties ikvienam. Ja arī Tu esi nolēmis palīdzēt dabai un līdz ar to – arī sev, ienāc Eco Baltia VIDE mājaslapā un uzzini vairāk par atkritumu šķirošanas un apstrādes iespējām!