1983. gada vasarā lietuviešu dvīņu māsas Aušra un Rasa Prascevičūtes pastaigājās pa saulespuķu lauku. Meiteņu tēvs strādāja “Vadaktajas” kolhozā, un kopā ar viņu māti bija iecienījuši alkoholu. Šajā vasaras dienā, neesot pilnībā attapies pēc alkohola lietošanas, viņš uzsāka pļaušanu. Drīz motora rēkoņu pārsmēja mazās Rasas kliedzieni. Pļaujmašīna nogriezta meitenei abas kājas.
Nobijies tēvs uzreiz skrēja pēc palīdzības. Vēlāk viņš apgalvoja, ka viņš bija pilnīgi skaidrā prātā, un viss, kas bija noticis, ir tikai negadījums.
Pateicoties ātrai reakcijai un profesionalitātei, vietējie feldšeri bērnam apturēja asiņošanu, un nogrieztās kājas ielika ledusskapī. Tuvākajā pilsētas slimnīcā nebija vajadzīgā aprīkojuma un ekspertu, kuri varētu palīdzēt viņai, tāpēc meiteni nekavējoties nosūtīja uz Maskavu.
Steidzamajai Rasas transportēšanai tika izveidots gaisa koridors un gaisā pacēlās Tu-134 lidmašīna. Visu lidojumu meitene bija bezsamaņā. Uz blakus krēsla stāvēja nogrieztās kājas, kas bija aptītas ar saldētām zivīm, jo visā kolhozā neatradās pietiekami daudz ledus.
Veikt šādu sarežģītu operāciju uzticēja 30 gadus vecajam ķirurgam Ramazi Datiašvili. Viņu atsauca uz slimnīcu no mājām pēc 12 stundu maiņas. Nakts vidū viņš knapi spēja atrast cilvēkus, kas varētu viņam palīdzēt. Ārstam arī nācās blefot un draudēt ar pašu Andropovu, jo ne visur viņam gribēja nākt pretī.
4 stundas pēc operācijas sākšanas asistenti burtiski gāzās nost no kājām, un Datiašvili nācās ļaut viņiem iet atpūsties. Pats ārsts nepārtraucis turpināja vadīt operāciju un pēc deviņām stundām, kad tika uzliktas pēdējās šuves, mazie bērna papēdīši ārsta rokās beidzot iesila. Bezcerība bija aiz muguras!
Tagad gruzīnu ķirurgs darbojas ASV un atceras šo notikumu ar lielu lepnumu. Tajā vasaras naktī viņš paveica īstu cilvēcisku un profesionālu sasniegumu.
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!