Nākamos 8 gadus Rasu sagaidīja rehabilitācija daudzās slimnīcās, bet tagad viņa var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņas vecāki atgriezās pie saviem alkoholiskajiem paradumiem, tāpēc meitenēm tika atrastas jauna ģimene. Skolotāju pāris Adomaiti kļuva viņu jaunajiem vecākiem.
Rasa atceras savu traģēdiju, un saka, ka viņai ļoti paveicies. Viņa tagad dzīvo Vācijā kopā ar savu vīru, viņiem ir trīs bērni: divi bērni no vīra pirmās laulības, un kopīga meita. Viņa atzina, ka viņai iet absolūti labi, bet svārkus un peldkostīmus viņa nevalkā. Viņa nespēj ari ilgu laiku dejot, jo ātri nogurst, bet visādi citādi viņas dzīve ir pilnīgi normāla.
Viņas dvīņu māsa palika dzīvot blakus kolhozā, kur dzemdēja četrus bērnus no trīs dažādiem vīriešiem, bet Rasas īsto vecāku vairs nav starp dzīvajiem. Viņa māte nomira no alkoholisma, bet tēvs no vēža.
Šī lieta tiek uzskatīta par padomju medicīnas triumfu. Tas, ko izdevās paveikt ķirurgam visai sarežģītos apstākļos, kad viss bija pret viņu, izraisīja apbrīnu daudzos. Tieši pēc šī stāsta notika pirmais padomju-amerikāņu mikroķirurģijas simpozijs.
Rasa joprojām saglabā siltas attiecības ar savu ārstu-glābēju, un uzskata, ka viņš ir īsts sargeņģelis.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: marketium.ru