Katram no mums ir nepieciešams siltums, mīlestība un rūpes. Mīlestība ir nepieciešama ikvienai dzīvai būtnei, ikvienam, kurš spēj sajust. Nesajūtot mīlestību, cilvēks mirst vēl dzīvam esot. Ar mīlestību var arī atdzīvināt, un stāsts, ko šodien piedāvājam, ir par šo glābjošo, neticamo sajūtu!
Stāsta varones vārds ir Džamila Džeksone. Viņas dēls Zaharijs piedzima 12 nedēļas pirms noteiktā laika. Viņš svēra tikai 1200 gramus un nonāca priekšlaicīgi dzimušo zīdaiņu nodaļā. Džamila visu dienu sēdēja pie bērna gultiņas, bet naktī ārsti sūtīja viņu mājās…
Nav iespējams aprakstīt mātes izmisumu, kurai priekšlaicīgi piedzimis mazulis. Šādi bērni cieš no miega apnojas, kad elpošana gandrīz apstājas. Tiem novēro bradikardiju, palēninātu sirdsdarbību. Mazā radībiņa, kas sver apmēram kilogramu, var arī neizdzīvot…
Džamila bija ar bērnu visu dienas laiku, bet naktī viņai lika iet mājās. Katru reizi, atstājot bērnu, Džamila baidījās, ka viņa varētu atgriezties un atrast viņu mirušu.
Sieviete, kas cieta lielas bēdas, nedrīkstēja padoties izmisumam. Pat šādā sarežģītā situācijā Džamila nepadevās! Viņa daudz raudāja, pārdzīvoja, bet cerēja uz to labāko. Savas mīlestības un cerību vārdā viņa nāca klajā ar brīnišķīgu lietu…
Pārbraukusi mājās, Džamila darīja ierastos mājsaimniecības darbus, gatavoja ēdienu un mazgāja traukus. Taču domās vienmēr bija ar slimnīcas palātā atstāto bērnu. Reiz viņas acis “aizķērās” pie parasta gumijas cimda… Un tad pār māmiņu nāca apgaismība!
Džamila piepildīja parastu auduma cimdu ar linu sēklām un paņēma to nākamajā dienā uz slimnīcu. Kamēr viņa sēdēja blakus savam dēlam, turēja cimdu uz ķermeņa. Audums pievilkās ar viņas smaržu, bet sēklas cimda iekšpusē sasila. Vakarā, kad sievietei nācās atkal iet prom, viņa uzlika cimdu Zakarijam.
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!