Mazajam Viljamam neviens nepareģoja lielu nākotni. Viņš piedzima Arkanzasā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Houpa (Hope – “cerība”), bet nekādas cerības līdz ar viņa jauno dzīvībiņu neradās.
Kad Viljams kādu dienu atkal mēģināja aizstāvēt savu māti pret vardarbīgo patēvu, tas izšāva uz abiem. Dzērumā viņš nespēja trāpīt, bet ložu caurumi sienā palika kā atgādinājums.
Par spīti tam, Viljams 14 gadu vecumā pieņēma sava patēva vārdu, kuru sauca Billijs; Bilam Klintonam bija lemts kļūt pasaulslavenam. Kāds cits bērns ar citu pasaules uztveri šādā mājā, iespējams, būtu aizgājis postā. Bet Viljams pat pamanījās uzkāpt līdz ASV prezidenta amatam.
NO KRISTINAS BERNDTAS GRĀMATAS “DZĪVESSPĒKS”
Kāpēc viņš pacieta patēva tirāniju un nevērību? Kādi faktori viņa visai briesmīgajā jaunībā to padarīja stipru?
Ir versijas, ka mazā Viljama pretošanās spējas meklējamas viņa personībā. Tādus “sprīdīšus” kā Bils Klintons parasti vieno daudzas īpašības, kuras tiem dod spēku.
Tam, kurš pēc likteņa trieciena atkal spējīgs piecelties, bez šaubīšanās ir jāpārvar vilšanās un jātiek galā ar tās sekām.
Aizsardzību pret pagrimšanu garantē arī inteliģence un spēja veidot attiecības ar citiem — tas pretoties spējīgajam cilvēkam atvieglo izkļūšanu no krīzes un dod iespēju izveidot ap sevi aizsargkārtu, kura kalpo grūtās situācijās.
Noderīgi, ja cilvēks cieši neturas pie saviem ieradumiem, bet tā vietā ir atvērts pārmaiņām savā dzīvē — tādējādi tas piedod šarmu ikdienai.
Visbeidzot talkā nāk arī optimisms un šķipsniņa humora, lai pēc likteņa trieciena atkal pie apvāršņa saredzētu gaismu.
Tomēr dzīvesspēks nav tikai īpašība vai būtības izpausme, vai rakstura iezīmju summa.
Līdztekus tādām parādībām nozīme ir arī apkārtējās vides faktoriem, kuri tieši ietekmē psihiskās pretošanās spēju rašanos.
Neviena stipra personība neizdzīvo absolūti naidīgā vidē, tostarp vāja personība krīzes situācijas var paciest vieglāk nekā viņu rūdītie laikabiedri.