Kādu dienu meitene bija ļoti sarežģītā situācijā, viņa gribēja izdarīt pašnāvību. Liels stress, nemiers un bažas un problēmas izbojāja visu dzīves garšu. Viņai bija nepieciešams padoms, tādēļ viņa nolēma doties pie vecmāmiņas. Mazmeitai nebija ne jausmas kādu mācību dos viņas vecmamma.
Uzklausot mazmeitas sašutumu, vecmāmiņas bez liekiem vārdiem, aizveda viņu uz virtuvi. Tad piepildīja trīs traukus ar ūdeni, vienā traukā ielika burkānu, otrā- olu, trešā-kafijas pupiņas. Visi stāvēja klusēdami, kamēr uzvārīsies ūdens.
Pēc 20 minūtēm vecmāmiņa noņēma katlus no uguns, izņēma burkānus, olu un ielēja kafiju tasītē, un pēc tam jautāja: “Saki ko tu redzi?” Viņa atbildēja: “burkānus, olu un kafiju.” Omīte palūdza mazmeitu pienākt tuvāk un nogaršot burkānus. Viņa pamanīja, ka pēc vārīšanas, burkāni kļuvuši mīksti. Vecmāmiņa nomizoja olu. Meitene redzēja, ka olas ir cieti novārītas. Pēc tam bija jānogaršo kafija, iedzerot to nedaudz meitene jautāja: “Ko tas viss nozīmē, vecmāmiņ?”
Tad vecmāmiņa paskaidroja: “Visas trīs sastāvdaļas tika iekļautas vienā testā-vārīšana vārošā ūdenī, bet katrs uz to reaģēja savādāk: no sākuma burkāni bija cieti un spēcīgi, taču izvārot tie kļuva mīksti. Savukārt, olas čaumala noturēja iekšējo olas šķidrumu iekšā, bet pēc vārīšanas ola kļuva cieta. Taču maltās kafijas pupiņas verdošā ūdenī mainīja ūdens krāsu.”
Tad mazmeita izdzirdēja jautājumu: “Tagad pasaki man, kas tu esi? Kad tev ir kāda problēma, kā tu reaģē uz to? Kā burkāni, ola un kafijas pupiņas? Padomā kas es esmu?”
Es- “burkāns”, kas tikai šķiet stiprs un stabils, un tiklīdz kā nonāk grūtībās kļūst mīksts un vājš?
Es- “ola”? Normālos apstākļos esmu mīksta un laipna, un pēc tam, kad man priekšā ir ikdienas vai finansiālās grūtības, esi kļuvusi stīva un ļoti sarežģīta? Mans apvalks, acīmredzot, nemainās, taču mainījies esmu tikai iekšā?
Vai nu arī esmu “kafijas pupiņas”? Kad ūdens tiek sasildīts, pupiņas dod savu garšu un smaržu. Ja esmu līdzīga kafijas pupiņām, tad viss ir ļoti slikti, un man ir grūtības, es kļūstu par atšķirīgu un mainu situāciju sev apkārt.
Vārdi, kuri izskanēja beigās, nesenās ciešanas, ievērojami lika meitenei aizdomāties: “Ir cilvēki, kuri neizmainās apstākļu dēļ, bet gan izmainās paši apstākļi, pārvēršot tos par jaunu un skaistu dzīvi.”
Kādi gudri vārdi no vecmāmiņas! Patiešām, ja sāc ārstēt pašreizējās grūtības jau tagad, tu uzreiz kļūsti laimīgāks. Kas esat Jūs? Burkāns, ola vai kafijas pupiņas?
©TOPRAKSTI.LV/FOTO:OFIGENNO.CC