Savukārt Hokings ir pārliecināts, ka šīm bažām ir reāls pamatojums. “Ja jau cilvēki var izstrādāt datorvīrusus, tad kāds noteikti izstrādās arī mākslīgo intelektu, kurš patstāvīgi spēs evolucionēt un replicēt. Tas spēs sevi pārvērst jaunā dzīvības formā, kura visos veidos būs pārāka par cilvēkiem,” skaidro zinātnieks.
Jautāts, pēc cik ilga laika, pēc viņa domām, tas varētu notikt, teorētiķis nekādus konkrētus termiņus nav nosaucis. Atliek tikai pieļaut, ka runa ir par nākamajiem 100 gadiem, kuri, kā pieļauj Hokings, ir atlikuši cilvēkiem izdzīvošanai uz Zemes.
Citi domātāji, tādi kā SoftBank ģenerāldirektors Masaioši Sons un Google vecākais inženieris Rejs Kurcveils mākslīgā intelekta uzvaru pār cilvēkiem prognozē vēl ātrāk – jau tuvāko 30 gadu laikā.
Taču mēs vēl aizvien atrodamies ļoti tālu no tā, lai attīstītu patiešām pilnvērtīgu mākslīgo intelektu, un arī tā uzvara pār cilvēkiem ir tikai minējumi kafijas biezumos. Svarīgi ir arī tas, ko mākslīgā intelekta uzvara nesīs – vai tas būs civilizācijas noriets vai arī, gluži pretēji, iezīmēs jaunas ēras sākumu, kad cilvēki un mašīnas spēs miermīlīgi pastāvēt līdzās. Jebkurā gadījumā, mākslīgo intelektu var izmantot gan labiem, gan ļauniem nolūkiem, un tāpēc nebūtu slikti ievērot nepieciešamo piesardzību.