Astēniskais sindroms ir organisma vispārēja novājināšanās un spēku izsīkums. Tāds stāvoklis rodas pēc pārāk lielāk fiziskām un garīgām slodzēm vai arī spēcīgu pārdzīvojumu, stresu, ilgstošu smagu slimību, traumu rezultātā.
Dažos īpaši smagos astēniskā sindroma gadījumos ārstēšana notiek ārsta uzraudzībā – pat ievietojot pacientu klīnikā. Papildus pamatārstēšanās kursam ieteicams 2 mēnešus lietot augu uzlējumus, tos mainot ik pēc 2 nedēļām. Ne mazāk svarīgi arī stiprināt imunitāti.
1. Ēdamkaroti mežrozīšu paaugļu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 1–2 stundas nostādina, tad izkāš. Dzer tējas vietā.
2. Tējkaroti fenheļa sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 2 stundas, tad izkāš. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
3. Sajauc vienādās daļās meža zemeņu, aveņu, upeņu, brūkleņu un melleņu lapas. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, uzkarsē līdz viršanai, pusstundu nostādina, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 2 reizes dienā.
4. Sajauc pa ēdamkarotei šaurlapu kazrozes, upeņu, meža zemeņu lapas, mežrozīšu un pīlādžu augļus, piparmētru un lielās nātres lakstus. 2 ēdamkarotes sasmalcinātā maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina siltā vietā, tad izkāš. Dzer siltu pa pusglāzei 3 reizes dienā pēc ēšanas, pievienojot tējkaroti medus.
5. Sajauc pa 2 ēdamkarotēm mežrozīšu paaugļus, upeņu, aveņu, ārstniecības lakača, brūkleņu lapas un melleņu dzinumus. Gatavo un lieto tāpat kā iepriekšējā receptē.