“Pirms pāris nedēļām, strādājot, es dzirdēju, kā divi pusaudži apsmej vecā vīra namu. Viņi runāja pietiekami skaļi, lai es dzirdētu: “Paskaties uz to stulbo māju! Ir pēdējais laiks, lai to nodedzinātu!” Tāpēc es aicinu visus, kas ir gatavi palīdzēt, šo sestdien veltīt daļu sava laika un nokrāsot šī kunga mājas fasādi.”
Apkārtējo reakcija pārspēja visas cerības. Cilvēki sabrauca no visiem valsts nostūriem- pat Kalifornijas un Teksasas.
“Es pārstāju skaitīt pie 95. brīvprātīgā. Ļoti daudz cilvēku bija priecīgi palīdzēt!”
“Es neesmu varonis. Mani uzaudzināja ar cieņu pret veciem ļaudīm un apziņu, ka jāpalīdz vājākiem. Es vienkārši izdarīju to, kas man bija jāizdara” saka Džošs.
Un, lūk, rezultāts.
Esam pārliecināti- uz tādiem cilvēkiem balstās pasaule.