Marijai izdevās ieraudzīt Eimiju intensīvās terapijas nodaļā tikai četras dienas vēlāk.
“Es atceros, ka paskatījos uz viņu un domāju, ka šis ir mazākais bērns, kuru esmu redzējis. Tad es uzliku savu roku uz vēdera un zvērēju, ka es darīšu visu iespējamo, lai Keitija izdzīvotu, un manas meitenes būtu kopā,” atceras Marija.
27. augustā 36. grūtniecības nedēļā pasaulē nāca Keitija. Meitene svēra tikai 2,3 kg.
“Kad es pirmo reizi paņēmu Keitiju savās rokās, viņa man pasmaidīja, un tad medmāsa teica: “Viņai viss ir kārtībā.” Gan mans vīrs, gan es apraudājāmies atvieglojumā. Divas stundas vēlāk Keitija tika ievietota inkubatorā, kas atradās blakus viņas māsai, un tad Eimija pasmaidīja. Viņas, šķiet, pazina viena otru! Tas bija satriecošs brīdis.”
Gadu vēlāk Eimija noķēra Keitiju attīstībā. Neskatoties uz to, ka meitenes ir dvīņi, ģimene svin katru no viņu dzimšanas dienām atsevišķi.
“Mēs jūnijā svinējām vienu dzimšanas dienu, bet augustā otru- ar dāvanām, kūku un visu nepieciešamo” teica Marija meitu skolas pirmajā dienā. “Neskatoties uz visiem pārbaudījumiem, kas mums bija jāpiedzīvo, šodien es varu sevi saukt par vislaimīgāko māti pasaulē.”
Meitenēm patiešām patīk skolā. Eimijas mīļākais priekšmets ir angļu valoda, bet Keitijai lieliski padodas matemātika.
Saskaņā ar ārstu teikto, dvīņu piedzimšana ar tik lielu atšķirību ir tāpat kā laimēt “džekpotu” kazino. Zīdaiņu izdzīvošanas iespējas šādos gadījumos parasti ir nulle, bet Marija nepadevās un no visas sirds ticēja brīnumam, kas beidzot notika!
Cik brīnišķīgi, ka šodien ar šiem apburošajiem dvīņiem viss ir kārtībā! Šis stāsts vēlreiz pierāda, cik svarīgi ir ticēt vislabākajam un nekad nepadoties!
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: fabiosa.com