Meitenes māte Fadi stāsta, ka pirmajos sešos dzīves mēnešos Rama bija pilnīgi vesels bērns, un pat sāka sēdēt. Tikai rāpot bērns tā arī neiemācījās. Viņu sāka mocīt drudzis un pastāvīgas sāpes vēderā, no kurām meitene ļoti kliedza. Šīs sāpes vajā meiteni joprojām, bet viņas ķermenis nav mainījies izmērā.
Radinieki ir vienmēr viņai blakus un dara visu iespējamo, lai kaut kā padarītu viņas dzīvi krāsaināku. Bet vēl nesen Ramai pat nebija ratiņkrēsla. Meiteni visur nēsāja plastmasas bļodā.
It īpaši tuvs vecākai māsai ir 10 gadus vecais Fahads. Viņš cenšas palīdzēt Ramai. Māsas mazgāšana ir viņa pastāvīgs pienākums. Fahads arī teic, ka Rama ir ļoti laimīga, kad viņš ved viņu uz tikšanos ar citiem radiniekiem.
Ramas ģimene mēģina saprast, kas ar meiteni notiek. Nigērijas ārsti ir bezspēcīgi šajā situācijā, daži pat apgalvo, ka meitenei uzlikts džina lāsts. Tāpēc radinieki cer, ka Rama pievērsīs ārstu uzmanību no labdarības organizācijām.
Kad veikalā viņu ieraudzīja vīrietis, kurš nolēma iegādāties viņai ratiņkrēslu. Viņš arī uzņēma dažas bildes un publicēja tās vietējā laikrakstā. Tagad Ramai regulāri palīdz svešinieki. Meitenes tēvs saka, ka viņš varētu pārdot visu, ja viņš varētu palīdzēt Ramai. Viņš cer, ka ārsti varēs glābt viņa meitu no sāpēm, ko viņa jūt katru dienu.
Kas attiecas uz pašu Ramu, viņa nezaudē optimismu. Viņa sapņo, ka reiz atvērs pārtikas veikalu, kur cilvēki varēs atrast visu nepieciešamo.
Mēs ceram, ka agri vai vēlu Ramai izdosies ieviest savu sapni dzīvē.
©TOPRAKSTI.LV/FOTO: ofigenno.cc