Pavadījis visu savu dzīvi sīciņā būrītī, jaunajā vietā suņuks uzvedās visai dīvaini.
“Kad es nolaidu Bibi uz grīdas, viņa sāka staigāt uz riņķi (nevis skraidīt, bet pārvietoties maziem solīšiem)” sacīja Tortoreo. “Tas laikam bija viss, ko viņa prata līdz šim brīdim.”
“Šī mazulīte nezināja, kas ir saule,” Brenda turpina savu stāstu. “Bibi nesaprata, kas ir zāle, tāpēc sākumā no tās nobijās.”
Bet ar laiku suns atguvās un nomierinājās.
“Tagad Bibi skraida ap māju” Tortoreo smejas. “Viņa patiešām aizmirsusi visu, kas bija jāpārcieš. Viņa ir mana mazā princese!”
Lasot šādus stāstus par dzīvniekiem, kuri cieš cilvēku mantkārības dēļ, acīs sariešas asaras. Labi, ka pasaulē ir nevienaldzīgi cilvēki, un tādiem suņukiem, kā Bibi, ir cerības uz siltām un mīlošām mājām!
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: fabiosa.com