Jaunībā Latrīcijas tēvs bija aizrautīgs mednieks. Pirmajā medību sezonas atklāšanas dienā viņš rītausmā devās mežā ar visu savu ekipējumu. Tomēr, līdz ar vecumu, Tomasa kungs zaudēja interesi par medībām un iemainīja savu bisi pret fotoaparātu. Viņš tomēr mīlēja izsekot dzīvniekus, bet tagad, tā vietā lai izdarītu letālu šāvienu, viņš tos iemūžina fotogrāfijās. Gadu gaitā viņš uzņēmis lielu daudzumu fotogrāfiju, kā arī dalījies savā hobijā ar saviem bērniem un mazbērniem.
Gadi gāja un Tomasa kungs kļuva ļoti vecs. Daudzus gadus viņš cieta no smagas slimības un viņā bija priekšnojauta par nenovēršamu nāvi. Vienu dienu vecais vīrietis sēdēja pie loga viņa mīļākajā krēslā, kad pēkšņi no meža iznāca skaists briedis un devās taisni uz māju.
Briedis droši šķērsoja zālienu, piegāja pie loga un skatījās tieši acīs slimajam vecajam vīrietim. Šāda savvaļas dzīvnieka rīcība pārsteidza visus klātesošos. Bet Tomasa kungam tas deva spēku: viņš piecēlās no sava krēsla un izgāja uz lieveņa.
Bet briedis nedomāja bēgt, bet devās uz lieveņa pusi un ļāva sevi paglāstīt. Viņš izturējās mats matā kā lielisks ģimenes suns!
Tomasa kungs un briedis uzmanīgi skatījās viens uz otru, un tad vecais vīrs teica: “Es esmu gatavs! Dzīvnieki ir piedevuši man, ka manā jaunībā biju aizrautīgs mednieks. Un tagad es varu aiziet ar tīru sirdsapziņu… ”
Divas dienas vēlāk vecais vīrs nomira. Kā stāsta Latrīcija, pēc pārsteidzošās tikšanās ar briedi viņas tēvs sāka justies daudz labāk. Viņam vairs netraucēja slimības izraisītās sāpes. Viņš vienkārši aizmiga un nekad nepamodīsies. “Es domāju, ka šī cēlā dzīvnieka tēlā pie mums parādījās eņģelis .” saka Latrīcija.
Neticās, ka kaut kas tāds var notikt! Acīmredzot, vecais Tomasa kungs bija ļoti labs cilvēks,no viņa nāca atvadīties pat savvaļas dzīvnieki.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: ofigenno.cc
Jā, brīnumi notiek, pati personīgi zinu un ticu…