Vairāk nekā pusgadsimtu viņa nesazinājās ar vīru. Bet jaunākās ziņas lika visiem noelsties… FOTO

2

Marija palika ar māti līdz beigām… Nesaprotamu iemeslu dēļ viņa nevarēja doties atpakaļ uz Austrāliju, un pāris ilgu laiku sazinājās, izmantojot vēstules. Marija katru dienu devās uz pastkasti, gaidot vēstuli no mīļotā. Bet pamazām tās sāka nākt īsākas un retākas, un kādu dienu Marija saprata, ka Momčilo vairs viņai nerakstīs… Šķiršanās bija pārāk smags pārbaudījums jaunajam pārim.

3

Klusēšanas mēneši pārtapa gados, tad gadu desmitos. Marija turpināja dzīvot vienatnē mazā meža būdiņā. Viņa nekad neatteicās palīdzēt saviem kaimiņiem, un viņi samaksāja viņai “graudā”. Visi radi runāja par Mariju kā neticami laipnu cilvēku.

Kādā brīdī Marija sāka dzirdēt baumas, ka viņas vīrs precējies otrreiz un kļuvis par diezgan veiksmīgu cilvēku, kuram pieder lauku saimniecība. Kaimiņi palīdzēja Marijai to apskatīt ar interneta palīdzību.

4

Marija ilgu laiku nevarēja tam noticēt, lai gan visi paziņas apgalvoja pretējo. Sieviete tā arī nebija saistījusi savu dzīvi ar citu vīrieti. Momčilo nomira 2011. gadā, bet pat tad apraudot viņu, Marija nezināja, kāds pārsteigums viņu sagaida.

Izrādījās, ka bijušais vīrs atstāja mantojumā Marijai 670 000 dolāru un māju Austrālijā. Tā vienā mirklī vecā sieviete pārvērtās par Serbijas miljonāri. Dažāda veida formalitātes ilga 4 gadus. Visi bija pārsteigti, kad viņi dzirdēja, kā Maria gatavojas izmantot mantojumu. Visu naudu sieviete izdalīja radiniekiem un draugiem, kuri visu šo laiku piepildīja viņas vientulību un palīdzēja viņai. Savu rīcību Marija komentēja šādi: “Man nav vajadzīga šī bagātība. Man tikai vajag ūdeni, maizi un mazliet malkas ziemai. Tur, kur es vēlos būt, nauda vienkārši nav vajadzīga!”

5

Mūsdienās tādi cilvēki kā Marija ir reti sastopami. Vieni apbrīno tādu uzupurēšanos un pašaizliedzību, citi pasmīkņā par šādiem ļaudīm kā Marija, bet tieši par šādiem labiem darbiem tiek nestas ziņas visā pasaulē!

©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru

COMMENTS

  • <cite class="fn">Ināra Jostiņa (Anspoka)</cite>

    Gluži manas domas…Es arī tā dzīvoju, jo mana valsts man tā liek….

Pievienot komentāru