Pret to, ka cilvēki internetā ievietojuši koordinātes, kur Ivanu atrada, un lielā skaitā dodas uz turieni, neprasot nekādu atļauju, viņai iebildumu nav. Arī ne pret to, ka sveces un puķes tiek atstātas vairākās vietās jau pa ceļam. Tomēr pagājušajā pirmdienā, kad pati pirmoreiz devusies uz šo vietu un atgriežoties ieraudzījusi vīrieti, kurš pie vārtiem zemē dzen krustu, šķitis, ka nu gan ir par daudz. Izcēlusies asa vārdu pārmaiņa. Vīrietis, lai arī varētu būt krievs, runājis latviski un vairākkārt saimniecei pārmetis neiejūtību, draudējis, ka Dievs viņu sodīs.
“Man pašai brālis piecu gadu vecumā gāja postā, arī muļķīgā nāvē. Tāpēc es zinu, ko tas nozīmē,” grobiņniece neslēpj, ka svešinieka vārdi viņu ļoti satraukuši. “Ja vēl krustu gribētu likt vietā, kur viņš nomira, tad lai liek.” Taču nejauši viņa uzzinājusi, ka Ivana miršanas vietā bez saskaņošanas brīvprātīgie gatavojas novietot melnu plāksni. “Man ir pašai savs piemineklis izdomāts. Lai tai vietiņai nestaigātu pāri, iestādīšu sarkanu kļavu,” iecerējusi saimniece. Kociņš jau ir pasūtīts Grobiņas kokaudzētavā “Īve”.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24.jūlija numurā.
AVOTS: LIEPAJNIEKIEM.LV