Bet šādi pēc:
“Beidzot var ieraudzīt grīdu!” priecājas meitene. ” Bet tagad sasveicinieties ar manu lāci!”
“Es zinu, tā ir maza uzvara, bet man tas nozīmē daudz. Tagad vismaz es varētu atvērt durvis, ja kāds nolemtu pie manis atnākt. Tagad es jūtos tik mierīgi… 1: 0 manā labā pret depresiju.”
Lietotāji komentāros atbalstīja meiteni, bet kāds atrada interesantu analoģiju. Kad meitenes dvēselē bija haoss, viņas istaba bija piegružota. Kad viņa to sakārtoja, arī viņas sirdī ienāca miers un klusums.
Daudzi teica, ka viņi labi saprot Džonnu, bet kāds cits piedzīvo līdzīgas problēmas.
Patiesībā, Rozlundes lieta nav unikāla.
Enerģijas un motivācijas trūkums ir zināms visiem, kas dzīvo ar depresiju. Ikdienas uzdevumi pacientu acīs ir kā kaut kas ļoti grūts un gandrīz neiespējams.
Šī sajūta, ka trūkst enerģijas, ir pazīstama arī Džonnai.
“Kad tu esi nomākts, pat izkāpšana no gultas šķiet kaut nereāls. Veseli cilvēki veic ikdienas lietas pat nepiedomājot. Depresiju var salīdzināt ar dalību maratonā pēc dažiem komā pavadītiem gadiem.”
Tieši šī iemesla dēļ Rozlundes raksts izraisīja tādu rezonansi tīklā. Tā galvenā tēma: “Dažreiz mazas uzvaras nav mazas.”
Rozlundes misija – pastāstīt pasaulei, ka ir garīgās veselības traucējumi.
“Mums ir jāmācās runāt vienam ar otru par savām jūtām. Un mums ir jāiemācās klausīties un dzirdēt, kad mēs runājam par jūtām, pat ja klausīties nav nemaz tik vienkārši.”
Esiet pacietīgi pret sevi vai to, kas iet cauri grūtiem laikiem. Un atcerieties, ka palīdzība vienmēr tuvumā!
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru