Eksperimenta dalībniekiem, noklausoties vārdu ķēdi, uzreiz jautāja, vai viņi bija dzirdējuši vārdu ar burtu “m”. Atbilde bija negatīva. Vēlāk, tomēr, viņiem atkal uzdeva to pašu jautājumu, un vispopulārākā atbilde bija vārds “miegs”. Cilvēki sāka sajust, ka viņi ir dzirdējuši vārdu, jo tas ļoti loģiski iederas ierosinātajā secībā.
Eksperimenta dalībnieku smadzenes sāka “domāt ārpus” viņu pašu atmiņai. Tas bija šajā brīdī viņi bija piedzīvojuši spēcīgu deja vu sajūtu.
Izmantojot funkcionālo magnētiskās rezonanses tomogrāfiju, zinātnieki ir noskaidrojuši, ka tādā brīdī visaktīvākās ir tās smadzeņu daļas, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanu nevis atmiņām.
O Konors pieļauj, ka deja vu laikā šīs smadzeņu daļas izseko mūsu atmiņas un meklē kļūdas. Kad tās “uzduras” uz kļūdu, tās nekavējoties aktivizējas, un šajā laikā mēs izjūtam baismīgu sajūtu, it ka tas ar mums jau ir noticis.
Pēc cita pētnieka Stefana Kohlera (Stefan Köhler) no Kanādas domām, deja vu var būt sekas konfliktam mūsu smadzenēs.”
Lai apstiprinātu teoriju, ir nepieciešams savākt daudz vairāk datu, bet, ja tas būtu taisnība, tad deja vu fenomens tiks galīgi atrisināts.
Tad arī taps saprotams, kā smadzenes pārbauda mūsu atmiņas un nosaka atšķirības starp to, ko mēs īsti atceramies un, ko mēs domājam, ka mēs atceramies.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: adme.ru