No pirmās skolas dienas bērns katru dienu jautāja mātei, kad nāks ilgi gaidītais Ziemassvētku brīvlaiks. Kādu dienu Liza nāca klajā ar vienkāršu risinājumu. Tajā rītā viņa, kā vienmēr, devās pavadīt dēlu uz skolu. Tiklīdz izteiksme viņa sejā sāka mainīties, sieviete no kabatas izvilka pildspalvu un uzzīmēja sirsniņu uz mazās rociņas.
Kad zēns nesapratnē paskatījās uz māti, viņa pateica viņam dažas vienkāršas frāzes, kas var būt bija īslaicīgs problēmas risinājums, bet padarīja dienu ne tik drūmu kā visas iepriekšējās.
“Es zinu, ka reizēm paliek grūti. Ja jūti, ka šis brīdis ir pienācis, skaties uz šo zīmējumu un atceries, ka mājās vienmēr ir kāds, kurš tevi gaida, lai kas arī nenotiktu. Kāds tevi ļoti mīl.”
Pirms tam mamma viegli pieskārās zem maigās ādas esošajām vēnām, un teica, ka caur tām plūstošās asinis nešķirami saista viņus abus. Lūks ir jutīgs bērns, viņš bieži vien izjūt trauksmi par šķietami nenozīmīgajiem gadījumiem, bet mamma vienmēr centās atrast veidu, kā viņam parādīt, ko viņa domā par viņu, pat ja viņi ir tālu viens no otra.
Sieviete ar cerībām pavadīja dēlu, kad tas aizgāja uz autobusu. Viņa kaut ko gaidīja: ka viņa seja atkal parādīsies pie loga, ka viņš pēkšņi smiesies vai, kā ierasts, raudās. Bet zēns mierīgi piegāja pie brīva krēsla un pat nepaskatījās uz mammu. Tā vietā viņš uzmanīgi skatījās uz sirsniņu uz mazās rociņas.
Pēc brīža Liza sāka izmantot šo zīmējumu ne tikai, lai apzīmētu saikni ar Luku, bet arī ar visu viņas ģimeni, ieskaitot sevi.
Protams, Petrone saprot, ka triks ar sirdi agrāk vai vēlāk pārtrauks “darboties” ar viņas mazo dēlu. Bet, kamēr vien šis veids, kā viņai izrādīt savu mīlestību, darbosies, viņa katru rītu uz mazās rociņas uzzīmēs sirsniņu, jo šādā vienkāršā veidā viņa atgādina Lukam, cik ļoti viņa viņu mīl.
Trauksme bērniem var rasties dažādu iemeslu dēļ. Starp tiem – diskomforts apmeklējot konkrētu vietu vai sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, pārmērīgas vai pretrunīgas prasības attiecībā pašam pret sevi un no pieaugušo puses, informācijas un izpratnes trūkums par situāciju, spēja pārņemt no vecākiem viņu sajūtas, kuri arī saskaras ar trauksmi. Visticamāk, Lizas ģimenē nav nekā no iepriekš minētā, bet zēni vecumā no 3 līdz 10 gadiem ir vairāk tendēti uz trauksmi nekā meitenes. Tas būtu jāņem vērā izvēloties audzināšanas stratēģiju, lai izrādītu viņiem savu mīlestību un viņu unikalitāti, aktīvi izmantot apstiprinājuma taktiku.
Apziņa, ka kāds no mums patiesi tic un gaida mūsu atgriešanos, ir nenovērtējama. Tā dod mums spēku tikt galā ar trauksmi un bailēm, bet maziem bērniem tā arī dod pārliecību, ka viņi ir gaidīti un mīlēti, neskatoties uz visām problēmām, kas var notikt skolā.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: fabiosa.com