Edinburgas universitātes neiroloģisko pētījumu centra zinātnieki atklājuši gēnus, kas ir atbildīgi par skaidru prātu gados vecākiem cilvēkiem, kā arī ietekmē galvas smadzeņu attīstību auglim mātes miesās.
Skotu pētniekiem izdevies izskaidrot, kāpēc tie vecie cilvēki, kas regulāri liek galvas smadzenēm aktīvi darboties, piemēram, risinot krustvārdu mīklas, skaidru un gaišu prātu saglabā daudz ilgāk.
Šā fakta pamatā ir galvas smadzeņu ilgā mūža gēni. Šie gēni nīkst bezdarbībā, ja smadzeņu neironi netiek izmantoti pilnā apjomā, un sāk strādāt tikai tad, ja smadzeņu aktivitāte ir regulāra.
Gēnu pamošanās ļauj smadzeņu šūnām dzīvot ilgāk, labāk pretoties traumām un slimībām, to skaitā arī insultam, kā arī dažādo medikamentu izraisītajām blakusiedarbībām.
Šiem gēniem ir svarīga loma arī augļa galvas smadzeņu attīstībā. To izslēgšana vēl nedzimušā bērna smadzenēs notiek, ja grūtniece lieto alkoholu vai dažus medikamentus.
Šīs izmaiņas var veicināt nopietnas slimības, to skaitā arī alkoholisma sindroma attīstību auglim, kas Lielbritānijā tiek konstatēts gandrīz 1% jaundzimušo un ir garīgās attīstības aiztures, palēninātas augšanas cēlonis.
Skotu neirologi turpina smadzeņu ilgā mūža gēnu izpēti un cer izprast to darbības mehānismu, kā arī atklāt veidus, kā uz šiem gēniem iedarboties.
Kad tas izdosies, jaunatklājums ļaus radīt jaunus, daudz efektīvākus medikamentus vai arī izmantot gēnu terapiju, lai apturētu smagu neiroloģisko (arī Alcheimera un Pārkinsona) slimību progresēšanu.