Nereti ārsti aspirīnu iesaka kā pretinfarkta un pretinsulta līdzekli. Tomēr ar tā lietošanu jābūt piesardzīgiem, jo aspirīns nebūt nav nekaitīgs. Gluži pretēji – tas var slēpt sevī nāves briesmas.
Aspirīns ir ārkārtīgi populārs medikaments un ļoti pieprasīts visā pasaulē.
Taču mediķiem jau sen radušās šaubas par tā absolūto nekaitīgumu. Ne tik sen grupa zinātnieku no Ziemeļkarolīnas universitātes ASV secinājusi, ka aspirīna lietošana infarkta vai insulta profilaksei draud ar nopietniem blakusefektiem: pastiprināta šā līdzekļa lietošana izraisa smagas kuņģa čūlas slimības formas – ar iekšēju asiņošanu un pat var izraisīt asinsizplūdumu smadzenēs.
Savukārt diabēts un augsts arteriālais spiediens aspirīna blakusiedarbības vēl pastiprina. Aspirīns ieteicams tikai tiem, kas jau pārcietuši infarktu vai sirgst ar sirds išēmisko slimību, taču arī šiem pacientiem preparāta diennakts deva nedrīkst pārsniegt 75 miligramus.
Tostarp amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka cita starpā aspirīnam piemīt pretvēža īpašības. Kā pierādījuši plaši izvērstie pētījumi, pat nelielas aspirīna devas par 50% samazina risku saslimt ar krūts vēzi un samazina arī jau esoša ļaundabīgā audzēja metastāžu izplatīšanos. Pierādīts, ka cilvēki ar iedzimtu noslieci uz resnās zarnas vēža veidošanos šo risku var samazināt, lietojot ikdienā nelielu devu aspirīna.
Taču jebkurā gadījumā nekontrolēti, bez ārsta rekomendācijas un uzraudzības šo medikamentu (tāpat kā visus citus) lietot nedrīkst, citādi cerētā pozitīvā efekta vietā var tikai sev kaitēt.