Maz ir tādu, kas zina, ka šim augam ar platajām, tumši zaļajām lapām piemīt pozitīva enerģija un ārstnieciskas īpašības, ka tas ne tikai rotā telpu, bet arī palīdz uzveikt virkni slimību.
Agavei ļoti patīk gaisma un siltums, tāpēc puķupods jānovieto uz palodzes saules pusē. Toties pārāk lielu mitrumu augs pacieš slikti – tas jālaista reti (ziemas mēnešos ne biežāk kā divreiz mēnesī).
Augs ir apveltīts ar vieglu un maigu enerģētiku, kas spēj noregulēt konfliktus, bet reizēm pat novērst to rašanos, un šo īpašību dēļ ģimenēs, kurās mēdz notikt bieži strīdi sīkumu dēļ, tas ir vienkārši nepieciešams. Vēl agavi var uzskatīt par pozitīvu talismanu, kas pasargā no skauģiem un nelabvēļiem.
Tā absorbē lielu daudzumu gaisā esošo kaitīgo vielu un bagātina ar saviem fitoncīdiem.
Pret reimatismu, miozītu, neirītu: 2 ēdamkarotes sīki sasmalcinātu lapu aplej ar glāzi degvīna, nedēļu nostādina tumšā vietā, tad izkāš. Ar izvilkumu ierīvē sāpošās vietas, tad apsien siltu lakatu vai šalli. Procedūru veic katru vakaru uz nakti. Kurss – līdz iestājas stāvokļa uzlabošanās.
Pret brūcēm, furunkuliem, čūlām: noplūc agaves apakšējo lapu, nomazgā aukstā tekošā ūdenī, nogriež asumiņus, pārgriež gareniski uz pusēm, ar griezuma vietu pieliek problemātiskajai vietai un nostiprina ar saiti vai plāksteri. Kad lapa izžuvusi, to apmaina pret jaunu. Apsēju maina 3–4 reizes dienā. Kurss – līdz iestājusies pilnīga atveseļošanās.
Pret aizcietējumu: tējkaroti sasmalcinātas lapas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 5–7 minūtes vāra uz lēnas uguns, pusstundu nostādina, tad izkāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 2–3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Kurss – 1–2 dienas.
Uzmanību! Augam lapas jānogriež ļoti piesardzīgi, jo to sula var izraisīt ādas iekaisumu vai pat dermatītu. Lai no tā izvairītos, pēc darbošanās ar agaves lapām rokas rūpīgi jānomazgā ar ziepēm.