Mūsu senči, lai pasargātu sevi no ļauniem gariem, savam “transporta līdzeklim” zirgam kāra kaklā zvaniņu, krēpes un asti pina bizēs, dažkārt iepinot arī sarkanu lenti. Mūsdienās jaunā pāra automašīnu rotā ar baltām, retāk – krāsainām lentēm, bet dažās valstīs automašīnas aizmugurē mēdz piesiet tukšas konservu kārbas, kas ar savu grabēšanu atbaidot ļaunumu. Rituāli joprojām ir dzīvi, un ir virkne tādu, kas domāti tieši autoīpašniekiem.
Pirms sāk automašīnas aizsardzības rituālu, īpašniekam tā rūpīgi jānomazgā no ārpuses un tikpat rūpīgi jāizmazgā arī iekšpuse. Pēc tam tā jānoskalo ar ūdeni, kam pievienots aizsargājošo augu – lauru, rozmarīna vai diļļu uzlējums (1 ēdamkarote uz glāzi verdoša ūdens, 10 minūtes nostādina, tad izkāš).
Pēc šīs procedūras rituāls pret zagļiem, nešķīstiem gariem un visādiem citādiem ļaunumiem var sākties. Tam nepieciešamas četras baltas sveces, vīraka eļļa, kompass un sāls. Mašīna jānovieto tā, lai motora pārsegs raudzītos uz austrumiem.
Sākot šo ceremoniju, jāiedomājas, ka ap mašīnu tiek austs apžilbinoši balts aizsargenerģijas tīkls. Viena aizdegta svece jānoliek zemē pusmetru no radiatora. Tad jāaizdedz otra svece un jānovieto tādā pašā attālumā labajā (dienvidu) pusē. Trešā svece – aizmugurē (rietumos), pēdējā, ceturtā, svece – kreisajā pusē (ziemeļos), neaizmirstot visu šo laiku domās “aust” balto tīklu. Pēc tam uz mašīnas motora pārsega, jumta un salona grīdas jāizkaisa sāls, bet logi, durvis un riepas jāieziež ar vīraka eļļu.
Kad tas izdarīts, īpašniekam jāapsēžas autovadītāja krēslā, maksimāli jāatslābinās un jāiztēlojas, kā žilbinoši baltā aizsargenerģija piepilda salonu, motoru, visu, no kā sastāv braucamais.
Ja šis rituāls šķiet pārāk sarežģīts, var izmantot citu, vienkāršāku automašīnas aizsardzības veidu. Piemēram, lai novērstu jebkuru ārējo spēku ietekmi, ēdamkarote bazilika, rozmarīna un diļļu (šiem augiem piemīt dabas dots aizsargājošs spēks) jāieber izturīgā maisiņā un jānovieto zem riteņa dekoratīvā diska.
Salonā novietots pušķītis vērmeļu pasargā braucēju uz bīstamiem ceļiem, bet ceļteku lapas sargā no negatīvo enerģiju ietekmes uz ielas. Mašīnas enerģija attīrās, ja salonā kvēpina mirres vai sandalkoka smaržkociņu, taču to vislabāk darīt stāvvietā, un logam jābūt atvērtam.
Lielisks automašīnas sargs pret nelaimes gadījumiem un zagļiem ir kvarca kristāls. Pirms ceļa, sēžot autovadītāja krēslā, tas jāpaņem rokā un jāiztēlojas, ka mašīnu gluži kā migla apņem kristāla baltais vai gaišzilais maģiskais mirdzums, kas to pasargās no visām nelaimēm, bet pats dzelzs rumaks ir teicamā kārtībā. Kristālu vislabāk glabāt dabīga auduma maisiņā, piekārtu pie aizmugures skata spoguļa.
Soli pa solim tuvojas atvaļinājumu, tātad – arī autotūrisma sezona. Ja priekšā paredzams tāls ceļš, lai pasargātu sevi un automašīnu no visādām nejaušībām, jāsagatavojas laikus. Jāpaņem izvēlētās vietas karte, trīs baltas sveces, balta aukliņa, balts flomāsters, krāsu zīmulis vai pildspalva, kurā tintes vietā iepildīts piens. Neraugoties uz to, ka šī karte būs jāatstāj mājās, tajā jāiezīmē ceļojuma maršruts un jāapvelk ar baltu apli. Pēc tam uz kartes jāuzzīmē kāds aizsargsimbols, piemēram, krusts, palmas zars.
Aizdegtas sveces jānovieto trīsstūrī tā, lai viss izvēlētais maršruts atrastos iekšpusē. Tad jāiedomājas gan sevi, gan pasažierus (ja tādi paredzēti) šajā ceļojumā, kas norit bez jebkādām problēmām. Pēc tam sveces jānodzēš, karte jāsaloka vai jāsarullē, cieši jāapsien ar aukliņu un jānoslēpj tā, lai neviens to nevarētu atrast. Pēc atgriešanās vispirms aukliņa jānoņem, to neatsienot, tad kopā ar karti jāsadedzina, jāsaplēš sīkos gabaliņos, jāaprok vai jāatbrīvojas no tās kādā citā veidā.
Šķir nākamo lapu un uzzini, ko par auto pavēsta tā numurs!