Krāsas vienmēr bijušas nozīmīgas it visās jomās. Zināma loma tām ir arī automašīnas un līdz ar to arī autoīpašnieka liktenī. Pastāv uzskats, ka gaišas krāsas automašīnas biežāk piesaista skaudīgus skatus un provocē cilvēkus tai nodarīt kaut ko sliktu. Arī autozagļiem simpātiskākas šķietot tieši gaišās automašīnas. Savukārt policija ātrāk pamanot un labprātāk sodot koši sarkano automašīnu īpašniekus. Nekādā gadījumā nevajag pirkt automašīnu, kuras krāsa nepatīk. Saskaņas nebūs, tāpēc tik un tā no tās nāksies šķirties. Un labi, ja pa labam.
Nevajag izaicināt likteni un raustīt lauvu aiz ūsām. Ja autovadītājs lielās, ka viņam nekad nav gadījusies avārija, ir pilnīgi skaidrs, ka savu stabu drīz vien viņš atradīs.
Ja kādam ir paveicies ar noteiktu marku vai modeli, tad, iegādājoties jaunu mašīnu ieteicams pirkt tādu pašu, jo veiksme – tā taču ir likteņa zīme.
Daudzi autovadītāji savām automašīnām izdomā vārdus, sarunājas ar tām un uztver kā dzīvas būtnes, kam ir savs raksturs, savi niķi un stiķi. Tāpat kā visam dzīvajam (bet dzīvs ir itin viss), arī tehnikai nepatīk, ka pret to slikti izturas. Un automašīna nav izņēmums. Tā nekad nemīlēs savu īpašnieku, ja tas nemīlēs viņu, ja abu attiecībās nevaldīs vienlīdzība, cieņa un sapratne. Tāpēc mīliet savu automašīnu un tā jums atbildēs ar to pašu.