Administrators: Es runāju nevis ar jums, bet ar savu draugu, kolēģi un brīnišķīgu darbinieci. Tieši jūs esat tā pretīga persona. Visiem klātesošiem ir skaidrs, ka viesmīlei ir dzirdes aparāts. Izņemot jūs! Atstājiet šo vietu un vairs nekad neatgriezieties!
Sieva: Jūs vēl nožēlosiet savu uzvedību! Jūs atlaidīs, bet restorānu aizvērs ciet! Man vīrs ir veiksmīgs advokāts, viņš…
Vīrs: Stop. Es neatbalstu savu sievu. Es zinu un redzu, ka viesmīlei ir dzirdes aparāts. Bet viņa lieliski visus apkalpo! Dārgā, lūdzu, izej ārā no restorāna. Es esmu ļoti izbadējies un esmu gatavs veikt pasūtījumu.
Šī ļaunā sieviete, šķiet, pirmoreiz pamanīja klusumu, kurš bija iestājies visā restorānā. Visi skatījās tieši uz viņu. Viņai nekas cits neatlika, kā tikai piecelties un izskriet ārā no restorāna. Manas maiņas beigas noritēja mierīgi. Vēlāk, atnesot tam vīrietim rēķinu, es uzzināju, ka patiesībā viņš nemaz nav nekāds advokāts.
Vīrs: Es vinnēju naudu loterijā. Ne viņa, ne es nekur nestrādājam. Agrāk es biju apģērbu pārdevējs. Mani pārsteidz tās izmaiņas, kuras notika ar manu sievu pēc vinnēšanas. Es apsolu, ka viņa vairs nekad uz šejieni nenāks.
Viņš atstāja manu ļoti lielu dzeramnaudu! Kopš tās reizes viņš tik tiešām viņu nekad neved līdzi.
Un nobeigumā. Todien visi apmeklētāji paspieda roku mūsu administratoram, bet virtuvē ar aplausiem viņu sagaidīja viesmīļi. Es strādāju, tik tiešām, labā vietā!”
Manī atkal ir pamodusies ticība cilvēcībai! Dalieties šai stāstā ar draugiem.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: marketium.ru