Slimība var pastāvēt tikai tad, ja tai atļauj būt, un šie atļāvēji galvenokārt esam mēs paši un mūsu līdzjūtīgie tuvinieki, uzsver juvelieris Oļegs Auzers, kurš arī prot dziedināt ar sudrabu.
GRĀMATU “MANS SUDRABA CEĻŠ APZIŅĀ” IESPĒJAMS IEGĀDĀTIES ŠEIT!
“Interesanti, ka cilvēki instinktīvi tiecas līdzsvarot ienākošās un izejošās plūsmas. Sāpīgi atsitot kāju pret kādu priekšmetu, parasti pirmā reakcija ir iespert tam pretī, kas ir pilnīgi dabiski.
Vēl viens noderīgs paņēmiens ir mēģināt pēc iespējas spilgtāk atsaukt atmiņā visu, kas saistīts ar notikumu: krāsas, smaržas, apkārtni.
Tas jādara vairākas reizes, līdz izzūd sāpes. Kas būtu jādara, ja bērns skraidot pa istabu vai laukā sasitas? Parasti mēs ņemam viņu klēpī un žēlojam. Labāk ļaujiet vairākkārt izstāstīt, kas noticis. Sākumā viņš raudās, tomēr jau pēc brīža sāks smieties.
Šo metodi lieto arī daudzi indiāņu un citu seno tautu dziednieki gan Dienvidamerikā, gan Austrālijā.
Vēlreiz izdzīvot traumatisko notikumu nozīmē dzēst tā sekas. To apraksta arī pētnieks un ceļotājs Harijs Raits grāmatā “Burvestību liecinieks”: laba komunikācija ar savainoto vietu un notikuma atkārtošana apbrīnojamā ātrumā sadziedēja medībās cietušu kādas cilts vīrieti.”