Neskatoties uz morālo spiedienu no citiem, katrai mātei vajadzētu saprast, ka viņas ķermenis radījis brīnumu un devis jaunu dzīvību.
Emi Volleres publicētā bilde- sava veida dzīves svinēšana, jo kopš dzimšanas Alise slimo ar dzelti, un viņu bieži vien nošķir no mātes, jo mazai meitenei bija jāārstējas ar antibiotikām.
Emi Vollere nav viena no tām, kas padosies. Viņa visus trīs mēnešus turpināja zīdīt meitu.
“Starp mani un Alisi ir cieša saite. Mazā jūt manu klātbūtni no attāluma. Viņa dzird, kas es ieeju telpā, un viņas acis iedegas” saka Emi.
“Alise fotogrāfija skatās uz mani un pasmaida. Tā ir vispatīkamākā sajūta pasaulē! Es viņai esmu glāstu, mīlestības, rūpju, kā arī piena avots. Mans ķermenis dara visu, kas viņai vajadzīgs.”
Katrai mātei ir tiesības izlemt pašai- cīnīties ar aptaukošanos vai justies ērti savā ķermenī. Neviens neapgalvo, ka nevajag strādāt ar savu ķermeni, bet katram no mums ir individuālās īpašības, tāpēc rezultātu sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no šīm īpašībām.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: ofigenno.com