Reiz sieviete pamanīja, ka viņas 2 gadus vecā meita neuzvedas kā parasti. Parasti jautrā un rotaļīgā meitene kļuva lēna, gausa, pastāvīgi sūdzējās par galvassāpēm. Lieki teikt, Amanda bija satraukta un aizveda meitu uz klīniku.
Pēc pārbaudes pediatrs teica, ka viņš neredz neko nopietnu. Viņš paskaidroja, ka meitenei, iespējams ir saistaudu displāzija. Cits nosaukums šai slimībai – locītavu hipermobilitātes sindroms. Slimība ir iedzimta, nav bīstama.
Tomēr šis skaidrojums pietiekami neapmierināja māti. Ar displāziju var izskaidrot, kāpēc meitene maz kustas, bet tas, kas izraisa pastāvīgās galvassāpes, palika noslēpums.
Pediatrs uzskatīja, ka nekas nepareizs diagnozē nav, un palika pie sava. Papildu testus viņš nenoteica. Lai mazajai meitenei veiktu pareizo pārbaudi, sieviete mānijās. Pēc ierašanās mājās viņa izsauca ātro palīdzību un teica, ka viņas meita bija nokritusi spēles laikā un stipri sasitusi galvu, pēc kā bērnam sākusies vemšana.
Ātrā palīdzība ieradās ļoti ātri, un meitene tika aizvesta uz slimnīcu. Ņemot vērā mātes aprakstītos simptomus, bērns nekavējoties tika nosūtīts tomogrāfiju. Tas bija paredzēts, lai pārbaudītu meitenes smadzeņu bojājumus. Traumas netika atklātas, bet tomogrāfija uzrādīja kaut ko citu…
Amandas sliktākās bažas apstiprinājās. Analīzes atklāja smadzeņu audzēju stadijā, kas nebija letāla, bet jau diezgan ielaista! Biedējoši domāt, ka neliela kavēšanās varētu prasīt bērna dzīvību! Tikai pateicoties mammas trauksmei, meitenei vēl bija labas izredzes atgūties. Četras dienas vēlāk viņai tika veikta operācija, lai izņemtu audzēju. Tagad meitene ātri atgūstas, kas ļoti priecē vecākus.
Ja mamma bez ierunām ticētu ārsta vārdiem, viņas meitu vairs nevarētu glābt. Tas nenozīmē, ka jums ir nepieciešams melot ārstiem. Bet jābūt uzmanīgiem pret savu bērnu un tuvinieku veselības stāvokli.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru