Latvijā vētra pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā, vislielāko vēja ātrumu brāzmās Kurzemē sasniedzot naktī uz 18. oktobri, centrālajos rajonos visstiprākās brāzmas tika novērotas 18. oktobra rītā, savukārt austrumu rajonos – dienā. Vēlāk vētra pierima, bet Kurzemes rietumu piekrastē vētras stipruma brāzmas tika novērotas arī 19.-20. oktobrī. Visstiprāk vētra skāra valsts dienvidrietumus un dienvidus. Liepājā tika reģistrētas maksimālās vēja brāzmas ar ātrumu 48 m/s, kas joprojām ir maksimālo vēja brāzmu rekords Latvijā, tikmēr Rucavā un Bauskā maksimālais vēja ātrums brāzmās sasniedza 40 m/s, daudzviet iekšzemē 26-34 m/s.
Vētras ietekmē Baltijas jūras piekrastē tika novēroti plūdi. Ventspilī ūdenslīmenis sasniedza 148 cm, savukārt Liepājā pat 174 cm BS, kas vēl joprojām ir maksimālo ūdenslīmeņu rekordi šajās pilsētās, kā arī tie bija augstākie ūdenslīmeņi Ventspilī un Liepājā kopš 19. gadsimta beigām.
Vislielākos postījumus vētra radīja mežsaimniecībai Latvijas dienvidu rajonos no Liepājas līdz Jēkabpilij, kā arī infrastruktūrai un citām tautsaimniecības nozarēm Kurzemes pašos dienvidos, izmainot šī reģiona turpmāko attīstību un pat saimniecisko darbību. Šīs vētras un 1969. gada vētras ietekmē tika palielināta piekrastes mežu aizsardzība, kā arī sākās piekrastes nostiprināšana pret turpmāko vētru postījumiem. Šie un citi ar šīm vētrām saistītie lēmumi netieši ir pirmie valstiskā līmenī pieņemtie lēmumi klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai.
AVOTS: meteo.lv