Pusotru gadu pēc traģēdijas Zviedrija, Igaunija un Somija parakstīja vienošanos, ka „Estonia” vraks tiek uzskatīts par noslīkušo katastrofas upuru pēdējo atdusas vietu un netiks izcelts. Vēlāk līgumam pievienojās arī Latvija un citas reģiona valstis.
Sākotnēji bija plānots ap kuģa vraku izveidot cementa sarkofāgu, taču galu galā kuģi tikai apbēra ar vairākiem tūkstošiem tonnu oļu.
Starptautiska izmeklēšanas komisija 1997.gadā konstatēja, ka katastrofu izraisījis prāmja atveramā priekšgala bojājums. 2005.gadā gan Igaunija, gan Zviedrija sāka jaunas izmeklēšanas, kad daudzi bojāgājušo radinieki, kuģniecības eksperti un politiķi apgalvoja, ka prāmis nogrimis pēc sprādziena.
Šādai teorijai par labu runāja arī Zviedrijas atzinums, ka tajā pašā 1994.gadā ar minēto prāmi vismaz divas reizes transportēts Krievijas militārais aprīkojums.
Igaunijas komisija 2007.gadā paziņoja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka katastrofu būtu izraisījis sprādziens, jo ķīmisko vielu analīzes nav uzrādījušas nekādas sprādziena iespējamības pazīmes.
Savukārt divas izmeklēšanas komisijas, kuras pēc Zviedrijas valsts pasūtījuma veica prāmja “Estonia” bojāejas apstākļu izpēti, izplatīja paziņojumu, ka nogrimšanu izraisīja un paātrināja kuģa priekšējās lūkas atvēršanās.
AVOTI: lat.mixnws.lv / Diena.lv