Baznīcā Līnu ciena, viņa dzied, viņa vada kori un visu savu brīvo laiku velta kalpošanai. Neviens pat neaizdomājas, ka tūlīt pēc to beigšanas, viņa steidzas mājās, lai ieietu dušā un atrastu jaunu klientu. Diemžēl, ar baznīcas atalgojumu absolūti nav pietiekami visam, jo sievietes aprūpē ir pašas māte un meita, viņa arī vēlas iegādāties dzīvokli.
Lina bija 15 gadus veca, kad viņa tika izvarota: ievilkta auto un aizvesta uz dzīvokli, kur bija vairāki puiši… Viņa izbēga tikai vēlu vakarā, slēpās bēniņos, un tā arī netika atrasta. Tad viņa uztvēra to kā zīmi, ka baznīca gaida viņu, vēl jo vairāk, viņa jau vairākus gadus piedalījās sprediķos un mēģināja dziedāt.
Viņa 5 gadus pavadīja klosterī netālu no Maskavas, studēja baznīcas mūziku, un, kad atgriezās mājās, devās uz tuvējo baznīcu- lūdza dalību korī. 20 gados viņai nebija absolūti nekādas intereses par pasaulīgo dzīvi, viņa bija iegrimusi dziedāšanā un kalpošanā. It īpaši pēc tam, kad iemīlējās un palika stāvoklī, bet viņas ģimene potenciālo znotu nepieņēma. Puisis arī nolēma par viņu neiestāties.
“Es biju pieticīga, nekrāsojos, puisi mani neinteresēja” saka Lina. “Es atceros, ka draudzenes pierunāja mani doties uz diskotēku, spilgti sakrādoja un ietērpa sarkanā mini kleitā. Visi vīrieši skatījās uz mani, bet es jutos ļoti neērti, es slēpos no visiem.”
Lina drīz dzemdēja meitu, un sākās īsta elle. Viņa bija jāpabeidz mācības un jāstrādā trīs darba vietās vienlaicīgi: dziedāt teātrī, baznīcā un mazgāt grīdas. Viņa mira aiz noguruma, bet naudas nebija pietiekami daudz. Bet vīrieši pamanīja vientuļo, skaisto meiteni, un bez kautrēšanās viņai pievērsās.
“Man bija daudz piedāvājumus no vīriešiem: kāds vēlējās nopietnas attiecības, kāds tikties seksam. Kādu ciemos uzaicinājis kaimiņš, kāds bija kāda cita draugs. Devās mani pavadīt līdz mājām, un tiešā veidā piedāvāja piepildīt manu ledusskapi apmaiņā pret seksu. Protams, es atteicos.”
Naudu piedāvāja ne visi, lielākā daļa no tiem bija vīri, kas meklēja parastas attiecības bez jebkādām saistībām. Pagrieziena punkts bija, kad Lina lūdza aplidotājiem aizdot vismaz pāris tūkstošus. Tomēr viņi atteicās. Tad viņa nosolījās, ka nevienam vīrietim neatdosies bez maksas.
Viņa dzīvo dubultu dzīvi jau 20 gadus, un neviens pat nenojauš to, ko viņa dara. Viņas skaistās fotogrāfijas ir īpašās vietnēs, viņai ir pastāvīgie klienti. Sākumā viņai likās, ka nāks līkie un kroplie, bet liels bija viņas pārsteigums, kad sāka nākt labi kopti, pievilcīgi, skaisti vīrieši: sieva apnikusi, sieva grūtniece, sieva dzemdējusi.
Kad Lina visu sāka, viņa īrēja dzīvokli, bet stabilo klientu plūsma pieauga, viņa aizrāvās, paņēma hipotēku divistabu dzīvoklim un ātri to izmaksāja. Apgalvo, ka prieku no sava darba nejūt, viss notiek mehāniski. Darba laikā domāt par kaut ko savu. Piemēram, par remontu vai ko rīt dziedās baznīcā.
Tomēr Lina neuzskatīja savu darbu par kaut ko pazemojošu: “Agrāk, kad es vienkārši pārgulēju, jutos zemāka par zāli, bet tagad vīriešiem ir jāpacīnās, lai tiktu manā gultā, jāsamaksā trīs tūkstoši, jāpapūlas. Tāpēc tagad es jūtos daudz labāk, nekā agrāk.”
Ikonas pie Linas dzīvoklī nav, viņa netic Bībeles Dievam, bet tic savējam. Runājot ar viņu, kā draugu. “Kā tu vari dzīvot, kad jūties kā tārps? Ja klausās garīdznieku, grēks – tā ir visa tava dzīve. Ēst- grēks, mīlēt- grēks. Tāpēc es neklausos, bet vienkārši dzīvoju!”
Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja draudze uzzinās par šo aspektu viņas dzīvē, ceļš uz baznīcu viņai tiks slēgts. Piekrist viņa tam nevar, jo uzskata, ka dara labu darbu, draudze viņu mīlot. Kāda ir atšķirība, kas jūs esat dzīvē, ja citi ir laimīgi? Uzskata, ka vajadzga baznīcai, jo ir laba profesionāle.
Lina patiesi uzskata, ka viņas gadījumā prostitūcija nav grēks. Atzīst, ka morāli šis darbs varbūt nav gluži pareizi, tomēr akcentē, ka, pateicoties tam, var dziedāt baznīcā. Pretējā gadījumā vienkārši nāktos meklēt citu, vairāk ienesīgu iespēju nopelnīt. Lūk apburtais loks.
“Ja jūs domājat, ka esat grēcinieks, ka jūs degsiet ellē, tad tā arī būs. Gan šeit, gan pēcnāves dzīvē. Ja tu tici kaut kam labam, esi pilns optimisma, jums būs paradīze zemes virsū un paradīze pēc nāves. Man nav bailes ne no kāda soda. Esam pārāk mazi, lai Dievs sodītu mūs par to, ka mēs ēdam nepareizi, vai mīlam.”
Dievs prasa tikai vienu- ielaist to sirdī. Tas ir pa spēkam jebkuram, lai kas viņš būtu, un ko darītu. Atliek tikai to vienu reizi izdarīt, un visa pasaule mainīsies uz visiem laikiem. “Tas, kurš ir bez grēka, lai met pirmo akmeni!”
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru