Mūsdienās vitamīni, kas tiek uzskatīti gandrīz vai par panaceju pret visām kaitēm, pārdošanas ziņā ieņem otro vietu, līdera laurus atļaujot paturēt aspirīnam. Piemēram, ASV 100 miljonu amerikāņu katru gadu vitamīnu un minerālu preparātiem kopumā izdod 3,5 miljardus dolāru.
Sevišķi nepieciešami vitamīni ir ziemā un pavasarī, kad to deficītu organisms izjūt visasāk un no avitaminozes cieš aptuveni 70% iedzīvotāju. Taču – vai vitamīni tiešām ir tik labi un vērtīgi, kā tos slavē?
Nenoliedzami, vitamīni ir cilvēka dzīvībai svarīgi, bez tiem mūsu ķermenis vienkārši pārstātu darboties. Tie aizsargā organismu no mazasinības, rahīta un cingas. Ja vitamīnu pietrūkst, tiek traucēta sirds, aknu, galvas smadzeņu, ādas funkcijas, pazeminās organisma pretošanās spējas vīrusiem un citām infekcijām.
Vairākums cilvēku ikdienā vitamīnus uzņem ar pārtikas produktiem. Taču mēdz būt situācijas, kad nepieciešamas vitamīnu atbalsta trieciendevas, piemēram, grūtniecēm, zīdaiņiem un maziem bērniem, kā arī veciem cilvēkiem, kam veselības vai citu iemeslu dēļ jāierobežo uzturs.
Biežāk uzdotie jautājumi par vitamīniem
1. Vai vitamīnu superdevas spēj aizkavēt organisma novecošanos?
Pat ēdot vitamīnu tabletes saujām (kas, starp citu, ir kaitīgi), pagriezt bioloģisko pulksteni atpakaļgaitā nav iespējams. Ja B un C vitamīnu nieres pārstrādā itin viegli, A, D un E vitamīns uzkrājas organismā, un ar laiku tie var kļūt veselībai bīstami.
2. Ko vitamīni dara organismā?
Vitamīniem ir ļoti svarīga loma organismā notiekošajās bioķīmiskajās reakcijās, tie veicina normālu vielmaiņu.
3. Vai eksistē kāds seksualitāti vairojošs vitamīns?
Par seksa vitamīnu nereti tiek dēvēts E vitamīns, taču tā iespējas šajā jomā vēl nav zinātniski pierādītas.
4. Vai vitamīni spēj padarīt ādu jaunāku?
Nereti tā tiek apgalvots. Taču speciālistu attieksme pret apgalvojumiem, ka vitamīnus saturošie krēmi spēj atjaunot novecojušās šūnas, ir skeptiska. Ar vitamīniem bagātinātie krēmi var palīdzēt ādai ilgāk saglabāties, nevis atgriezt jaunību.
5. Kādi vitamīni nepieciešami matiem?
Matiem ļoti būtiski ir B grupas vitamīni – tos satur pilngraudi, raugs, aknas.
6. Vai pastiprinātas vitamīnu devas pasargā no iesnām?
Amerikāņu bioķīmiķis Nobela prēmijas laureāts Lainuss Polings savulaik secinājis, ka pastiprināta C vitamīna deva labi aizsargā pret gripu un saaukstēšanos. Taču liela daļa citu medicīnas spīdekļu šo teoriju uztver skeptiski.
7. Vai tiesa, ka vitamīni palīdz cīnīties pret vēzi?
Joprojām zinātnieki ļoti centīgi pēta, kādas varētu būt A un E vitamīna iespējas aizsardzībā pret audzējiem. Tomēr praktisku sasniegumu šajā jomā vēl nav.
Nākamajā lapā lasi, ko dod katrs vitamīns!