Brežņevka un Hruščovka jeb “babušatņiki”. Lūk, kāpēc ārzemniekiem ir bail pat ieiet kāpņutelpā!

Vai jūs kādreiz esat redzējuši ārvalstnieku pārsteigumā ieplestās acis, kad viņi nonāk mūsu dzimtenes plašumos? Ja jā, tad tas nav nekas pārsteidzošs! Galu galā mūsu zeme dod telpu atklājumiem. Atšķirība mentalitātē, potenciālos, vērtībās, pasaules uzskatos – tas viss piesaista un uzmundrina ziņkārīgos rietumu iedzīvotājus.

Viņiem ir sveši mūsu ieradumi un sadzīve, bet īpašs pārsteigums ir mūsu mājas. Bet ne jaunās daudzstāvu ēkas pilsētas elitārajā rajonā, bet parastās staļinkas, hruščovkas un brežņevkas- visbiežāk sastopamie mājokļi postpadomju telpā.

Internetā tām atrodams daiļrunīgais segvārds – “babušatņiki”. Un tā ir taisnība, ka šādos mājokļos visbiežāk dzīvo vientuļi vecie cilvēki, kurus pametuši viņu pieaugušie bērni. Šos vecos cilvēkus ir ļoti žēl, jo bieži vien viņiem vienkārši nav finansiālas iespējas mainīt kaut ko savā dzīvokļa interjerā.

Bet ir arī tādas personas, kuras pat ar lielu naudas summu neuzdrošinās veikt remontu. Tāpēc, ka “pēc šīm sienām mēs stāvējām rindā divu gadu garumā” un “Vai jūs pat zināt, cik daudz šis paklājs ir vērts?”.

Mazās hruščovkas

Kas ir tik pārsteidzošs un tajā pašā laikā biedējošs Rietumu iedzīvotājiem mūsu skarbajos dzīvokļos? Apskatīsim visu pamazām…

Atmosfēra

Pieņemot lēmumu iznomāt vienistabas dzīvokli “babušātņikā” kaut kur nomalē, jums jābūt gatavam tam, ka katru dienu šajā cementa “šausmu kamerā” ir nežēlīga cīņa par izdzīvošanu. Mīļākie kaimiņi neļaus nobeigties garlaicībā: strīdi sienas otrā pusē, dzīvokļa regulāra appludināšana ar ūdeni, cieša uzraudzība- tas viss padara dzīvi nepanesamu.

Kāpņu telpas

Iedzīvotāju mājokļi, kā likums, ir tīri un mājīgi, bet, izejot kāpņutelpā, šie cilvēki mēslo ar kaut kādu letālu prieku. Izmētāti cigarešu gali, urīna smaka, grafiti un ne tikai… Vispār, labāk nepieskarties sienām kāpņutelpā.

Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!

Pievienot komentāru