1. Asinsspiediens
Ārsti augstu asinsspiedienu sauc par kluso slepkavu, jo tam nav izteiktu simptomu. Kamēr jūsu asinsspiediens nekļūst kritiski augsts, jūs diez vai to sajutīsiet. Tieši tāpēc ir svarīgi regulāri to mērīt. Norma, uz kuru jums vajadzētu tiekties- 120/80.
2. Holesterīns
Jūsu kopējo holesterīna līmeni veido divu veidu holesterīns- “labais” vai zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, un “sliktais”- augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns. Norma ir uzskatāma par “sliktā” holesterīna līmeni diapazonā līdz 100, un “labā”- diapazonā līdz 60. Tomēr patiesībā, jo zemāks līmenis, jo labāk. Pārbaudiet savu holesterīna līmeni vismaz reizi gadā.
3. Vairogdziedzera tireotropais hormons (TSH)
1 no 10 cilvēkiem (galvenokārt sievietes) vismaz reizi mūžā piedzīvo problēmas ar šī hormona līmeni. TSH- vairogdziedzera hormons, kas arī stimulē hormonu T3 un T4 sintēzi. Kopā tie nodrošina organisma enerģētisko līdzsvaru, olbaltumvielu sintēzi, regulē zarnu darbību un menstruālo ciklu, izveidojot centrālo nervu sistēmu, dzirdes un redzes sistēmu. Šis hormons nav jāpārbauda katru gadu, bet, ja ciešat no nepamatota noguruma, gremošanas problēmām un svara izmaiņām, konsultējieties ar ārstu, un veiciet šī hormona testu. Tā norma pieaugušam cilvēkam svārstās no 0,4 līdz 4,5 mSV/ L.
4. Cukura līmenis asinīs
Glikozilētais hemoglobīns (HbA1c)- asins analīzes uz cukuru, kas parāda glikozes līmeni asinīs. To mēra procentuāli: jo augstāks cukura līmenis asinīs, jo lielāks procents glikozētā hemoglobīna. Norma tiek uzskatīta 5,7% vai mazāk. Ja jūsu rādītājs pārsniedz 5,7- ir palielināts risks saslimt ar diabētu. Līmeni 6.4 sauc par pirmsdiabēta stāvokli. Jums ir nepieciešams steidzami pāriet uz zema ogļhidrātu satura diētu, ko uzrauga ārsts. Ieteicams veikt testu reizi gadā.
5. Kaulu minerālais blīvums
Šī analīze nosaka jūsu kaulu blīvumu un, attiecīgi, to trauslumu un risku saslimt ar osteoporozi. Jūsu mērķis- līmenis no 1 līdz -1. Ja jūsu ieraksti pārsniedz šos skaitļus, jums ir zema blīvuma kaulu masa vai pat osteoporoze. Sievietēm pēc 65 gadu vecuma ir nepieciešams veikt šo analīzi reizi gadā. Tiem, kuri ir jaunāki, šī analīze tiek veikta tikai tad, ja jums ir bijuši lūzumi vai ir ģenētiska nosliece uz kaulu slimībām.
6. Vidukļa apkārtmērs
Vidukļa apkārtmērs ir ne tikai skaistuma jautājums. Ārsti saka, ka tas var pastāstīt par savu veselību vairāk nekā ķermeņa masas indekss. Tiek mērīts nabas apvidū un parasti tas nedrīkst pārsniegt 89 centimetrus. Ja skaitlis ir augstāks – jums var būt problēmas ar vielmaiņu, paaugstināts risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām un diabētu. Sekojiet gurnu apjomam, un, ja pamanāt pēkšņas un straujas izmaiņas, tā var būt arī krūts vēža pazīme.
7. Pilna asinsaina
Pilna asinsaina ietver hemoglobīna, leikocītu, eritrocītu un trombocītu rādītājus, kā arī citus svarīgus parametrus. Izmantojot šo pārbaudi, ārsts var noteikt, vai neciešat no anēmijas, un vai jūsu ķermenī nav iekaisuma procesu. Šī analīze ieteicama arī kā daļa no ikgadējās veselības pārbaudes.
Citi svarīgi rādītāji
Iepriekš minētie skaitļi būtu jāzina katrai sievietei. Bet, atkarībā no jūsu vecuma, medicīniskās vēstures un iedzimtām kaitēm, jums vajadzētu iekļaut savā ikgadējā analīžu sarakstā arī citas analīzes. Jo īpaši ārsti iesaka veikt aknu un nieru funkciju novērtējumu, īpaši pēc 35 gadiem.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru